![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif)
snorke stāstu iespaidā, aizdomājos par tiem Eiropas haosiem, kuros pati apgrozos.
Man jau vispār šķiet, ka tas mums tur visiem ir tāds kolektīvi pieņemtais darba un lēmumu pieņemšanas stils, norit aptuveni šādi:
- kādam rodas ideja, ka kaut ko vajadzētu darīt (piemēram, kādam Komisāram šķiet, ka tas labi izsktītos viņa portfolio, vai arī ir kādā stratēģijā ierakstīts un jaizpilda, varbūt arī lobijs uzstāj, un vēl citos gadījumos kāds jauns ideālists tiešām grib ko labu paveikt)
- kā tieši to darīt, un ko par to teiks dalībvalstis un stakeholderi, nevienam nav ne jausmas
- kāds tiek norīkots izdomāt stratēģiju
- šim kādam netiek dotas nekādas konkrētas norādes, tiek izstrādāts "kaut kas", labākajā gadījumā kaut cik loģisks
- šis "kaut kas" tiek no visām pusēm noraidīts, ka tā jau nu gan nē
- kādam tiek uzdots stratēģiju pārstrādāt, sakot, ka vajag savādāk, bet nekādu konkrētu norāžu, kā tieši savādāk
- tiek izstrādāts jauns "kaut kas", atkal tiek komentēts un apspriests un visdrīzāk atkal nav īsti kā vajag, viedokļi ir diametrāli pretēji
- tiek izstrādātas jaunas "kaut kā" versijas
- no kaut kurienes pēkšņi tiek izrakts kāds pāris mēnešus vai gadus vecs dokuments, kur izrādās tāda stratēģija jau ir izstrādāta
- tiek dots uzdevums stratēģijas harmonizēt
- pamazām tuvojas deadline, launch datums vai svinīgā atklāšana
- stratēģija ir haoss, notiek viedokļu apmaiņas un varbūt pat balsošanas, līdz pēdējā brīdī viss tiek pieņemts "kā ir", jo vairs nav laika neko mainīt
- neviens nav īsti apmierināts ar saturu, bet visi lepni, ka tādu lielu un svarīgu soli paveikuši, Komisārs sniedz preses konferences,
taisni_banani raksta preses relīzes.
Un tad cikls sākas no jauna.
Es tur, protams, daudz ko izlaidu, bet tā vispārināti... tā tās lietas notiek, vismaz tajā sfērā kurā es darbojos.
Man arī neatliek nekas cits kā akceptēt šo realitāti. Labi, ka es ne tikai ar Eiropas lietām nodarbojos, var atelpot citādos procesos.
Jā, nākošnedēļ Brisele.