dejavu

Kristietība ir vislielākā ciešanu reliģija, kādu zinu.
Hinduisms, manuprāt, ir vispozitīvākā un optimisiskā.

Ja mēs tirzājam kristietības vēsturi un skatamies tikai vēsturi un nepievēršam uzmanību nekam citam, tad tā var šķist.

mako

Klausieties uz maniem vārdiem, neskatieties uz maniem darbiem?

Kas ir tumšie viduslaiki?

Kas ir komunisms?

Kas ir genocīdi 1.,2., pasaules laikā?
Kapēc tos neviens tā netirzā kā kristietību?
Cik cilvēku ir aizgājušie bojā šajos laikos?
Cik cilvēki izdara pašnāvības šajā gadsimtā - dvēseliskās tīrības dēļ - paļaujoties tikai uz sevi - esot iekšā tikai tehnoloģijās - pielīdzinot sevi Dievam?

Ja cilvēks neiedziļinās tajā, kas notiek tagad un vēsturē - tikai turoties pie konrētajām rindām, turkklāt pats būdams kristietis (iespējams) tikai tik daudz cik kristīts un nepēta, nevelta vairāk kā pāris dienas gadā baznīcas apmeklējumiem - kā tāds cilvēks var spriest par lietas būtību un atšķirībām?

mako

Ja jau demagoģija, tad atļaušos ar to kā ieroci pieņemt.
Pirmajā pasaules karā abas puses apelēja pie kristietības. Gam Antante, gan ķeizars ar imperatou bijs stingri kristieši. Otrajā Hitleram bija pakts ar Baznīcu, par amerikāņiem, kas kristīgo Mazuli uz nekristīgajiem japāņiem Hirosimā nometa, nerunājot.
Komunisms pats par sevi ir īpaša reliģijas forma, tikai dieva-tētiņa vietā ir Staļins-tētiņš vai Dogma-tētiņš.
Un pēdējais arguments vispār nav man saprotams - esmu vēstures maģistrs, izpētījis gan Jauno, gan Veco derību, gan Kumranas vīstokļus lasījis, gan Malleus Maleficarum škirstījis. Lai spriestu pbjektīvi par kristību, man jābūt subjektīvi un emocionāli tajā iesaistītam ? Tas ir kā spriest par Līderisma akadēmiju tikai tad, ja esi to pabeidzis ...

Ne tikai kritiešu vai nekristiešu, musulmaņu vai budistu - visās aprindās ir dažādi cilvēki.
Man piemēram onkulis ar visādām melnām lietām nodarbojās - paņēma ciet laicīgā tiesa tiesā - vai no tā es vai kāds cits kļūst sliktāks vai labāks?
Jautājums ir par to = kāds esi tu pats un kādi ir tavi subjektīvie dzīves mērķi un dzīvesveids.
Par kaut ko spriest ticības lietās var tikai cilvēks, kas ar ticību ir uz Tu, nevis uz Jūs - ja tu pats tajā neesi, neesi izjutis Dievu - jutis, ka tevi uzklausa, kaut kas mainās - tad tā ir tikai plika un gudra vēsture!

mako

Par terorismu var spriest tikai terorists, par narkomāniju - narkomāns, un par Līderības akadēmiju - tikai cilvēks, kam smadzenes izmazgātas visos akadēmijas līmeņos.
Citādi, ja par narkotikām spriež ārsts-narkologs, kas ar tām uz Jūs, kas pats nelieto - tā ir tikai plika un gudra spriešana. Un Gudrs taču nozīmē - slikts, to mums māca Baznīca. Labs ir garā nabagais, jo tam pieder Debesu valstība... (Mateja ev.5 nod.)

Redz` katram smadzenes ir mazgātas savādāk.

Tas, kas notika Ēdenes dārzā - līdz ar augļa baudīšanu - cilvēks kļuva līdzīgs Dievam - viņam tapa skaidra nojausma par to, kas ir labs un ļauns - viņš sāka spriest.

Interesanti - vai Bībelē nerunā līdzībās un vai neskaties pārāk sekli?


Un Svēto Rakstu lasījums domā runā par garā vājajiem - par tiem kas nav izglītoti, par tiem, kam ir ar galvu ne tā kā vajag?
Ja šādas domas - štingri kļūdies.
Runa ir par pazemību, par augstprātību, par sevis paaugstināšanu.

mako

Kaut kā tavā diskusiju stilā pazemību nejūtu. Protams, ja esi tāds pats bezdievis, kā es - tad tas piedodams, bet ja tā - par ko gan mēs te strīdamies?
Par to, ka Bībelē rakstītais nav jāuztver, tā kā uzrakstīts, bet tā, kā attiecīgajā gadsimtā Baznīcai to gribas tulkot - tā ir tikpat veca un nozelēta tēma, kā "neskaties uz maniem darbiem, bet klausies uz maniem vārdiem."
Vispār kaut kā strauji pazudusi vēlme diskutēt, pārāk jau nu vienos vārtos mums šī saruna veidojas. Būt pazemīgam, garā vājam(lai no ko Baznīca saprot ar šiem vārdiem) man nav ne mazākās vēlmes, tāpēc atvados.

poka

dejavu

Paldies par izklaidi :)