[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]
Below are the 25 most recent friends journal entries:| March 17th, 2026 | |
|---|---|
| 01:24 pm goldie [Link] | "Calcium carbonate crystals, or otoconia, are tiny, essential structures in the inner ear's utricle and saccule that detect gravity and linear motion. They rest on hair cells, and when the head moves, these crystals shift, signalling movement to the brain. When displaced into the semicircular canals, they cause vertigo." :O https://www.youtube.com/shorts/ZHXm1Xx9 no rītiem dzirdēju it kā kristāliņus birstam, aizgāju pie ārstes un viņa man pastāstīja par tādiem kristāliņiem ausīs. "un jūs viņus dzirdat?" viņa izbrīnīta prasīja? laikam pizda ir. |
| March 16th, 2026 | |
| 10:28 pm goldie [Link] | aizmirsu jums parādīt savu mīļāko šīsdienas klipiņu https://www.facebook.com/watch/?ref=sav man vienreiz šitā bija, kad ar H minēju mestu monētu un uzminēju kādas 6 reizes pēc kārtas, toreiz mums bija tik pat liels prieks un pārsteigums. Tajā ielā, pa kuru pastaigājāmies, kāds uz savas mājas bija uzgleznojis Voterhausa "The Soul Of The Rose" kopiju. Tā arī bija tieši tāda iela, kuras mūri apauguši ar gleznieciskiem ziediem. Bugenvilejas saucās. Current Music: Cranberries |
| 10:17 pm goldie [Link] | viņam uz labās rokas jābūt Jēzum un uz kreisās iņjaņ bet viņai uz vēdera jābūt skorpionam tad varbūt viss izdosies |
| 10:14 pm goldie [Link] | es nesūdzos par uzmanības apliecinājumiem kaut ar dažreiz mēdza palikt bail labi gan, ka uzpeldēja tā Laura varbūt beidzot savāksies Current Music: Like a Stone |
| 10:02 pm goldie [Link] | 🌗 IŅ UN JAŅ TAVĀ DĀRZĀ: MELNBALTĀS DOBES MAĢIJA! 🌗
Current Music: Audioslave |
| 11:23 am goldie [Link] | tāpēc, ka govs + afēra = love jūs abas ar mazo cūku visko te kruķījat i see you |
| March 15th, 2026 | |
| 10:35 pm goldie [Link] | domā zivs tagad kļūs par izvarotāju? shit un piromānu? nu diez vai, govs, pārāk jau tu dramatizē, afēriste |
| 10:09 pm goldie [Link] | zelta zivtiņa = es + zivs = love |
| 08:24 pm goldie [Link] | ap māju sastādīju egles, saspraudu visus iedomājamos spraudeņus, iestādīju korintes, sapotēju ap 10 augļu kokus un procesā gandrīz nošķēlu sev īkšķi asins tā šļācās, bet ātri apstājās pēc tam, kad brūci netīšām sasmērēju ar mālu (to es izmantoju koku brūču apstrādei). tā lūk vairāki ķirši būs ieguvuši manu dns naktī daudz grozījos, sapņoju, ka man krūtis sapotētas ar ķiršu zariem vispār jau biju ieplānojusi šogad ierobežot dārza darbus, jo pag. gadā bez mazz visu sasēto norija gliemji, un tas viss atņem laiku ķipa būtiskajām lietām bet tak uzrādās, ka bez sēšanas ir tik daudz citu interesantu lietu, ko dārzā darīt un un varbūt nemaz nav nekā būtiskāka kā čubināšanās ap kokiem un pēc tam skatīties kā tie aug. Paralēli noklausījos Great Gatsby, jo gribēju saprast par ko visi tā kaifo. Nu bāc, "bagātie arī raud" man pēdējā laikā sāk vilkt uz korķi un tas ir viss par ko tur iet runa. Visi caurām dienām tusē un zviln, kamēr bērnus pieskata auklīte. Visi mīl Deiziju, jo viņa ir tāda trausla puķīte ar trauslu balstiņu bļaa cik skaista ļaļaļa Deizija domā, ka mīl Getsbiju, bet beigās tomēr laikam to savu vīru arī. Bet vīram ir mīļākā, bet nu nekas, visiem augstākajā sabiedrībā ir mīļākās (jāpriecājas jau vēl, ka, piemēram, neēd mazus bērnus, nja). kr4 baigais sūds. nu varbūt tas tā arī bija domāts - parādīt augstās klases seklību, bet kur tad ir atsperes punkts? tagad lasīšu normālu grāmatu. grāfs Montekristo tieši šobrīd realizē savu atriebības plānu... Current Mood: |
| 06:35 pm sramgni [Link] |
no Norvēģijā lašus baro ar burkāniem. |
| March 14th, 2026 | |
| 10:54 pm misene [Link] | 
|
| 07:52 pm arcigaretizobos [Link] | Esmu uz salas. Vakars. Silts, bet ne tik silti, lai nevilktu jaku. Pūš stiprs, bet samērā silts vējš. Rajona mazais dārzeņu veikaliņš ir kā izgaismota oāze. Ik pa brīdim pie tā pieparkojas kāds tūristu vai vietējo auto, fiksi paķer kaut ko no ārpusē noliktajiem dārzeņiem, ledu no saldētavas vai dzērienu no iekšas plauktiem, un metas atpakaļ haotiskajā salas satiksmē. Karu te nejūt. Gandrīz. Pie pašas veikala ieejas sēž divas krievu valodā runājošas pusaudzes, iekārto ģitāras futlāri sev priekšā, ieliek pāris akmeņus lai vējš neaizpūš, dažas monētas - ēsmai. Tā viņas tur sēž, lēnām iespēlē ģitāras, runā par to, ka vienai tētis visu māk un arī ģitāru spēlēt iemācījis, bet otra visu no youtube un tiktoka. Viņas spēlē vieglu melodiju, tik ļoti pienērotu šim vakaram un uz brīdi pat liekas, ka pasaulei ir cerība. Šī mazā, autentiskā ceļmalas oāze, kas vienuviet vienā vakarā, tikai dažādos brīžos, savāc kopā ceļotājus, vietējos, mīlētājus un bērnus ir vieta, kur sajust dzīvi, pasaules garšu. Mirklis īsts un nearkārtojams, ielu fotogrāfa sapnis. Es esmu tur, parkinga stūrī, kā ēna. Jocīgs čalis, kuru nepamanīt un aizmirst. Te, uz salas, lieliski piestāv cigarete. Auto stūrējot, kafejnīcā sūcot stipru kafiju vai pludmalē, kājas virs vēl aukstās jūras šūpojot. Nesezona. Pustukši apartamenti, tukšas stāvvietas, viesnīcu pagalmos strādnieki steidz pēdējos pirmssezonas darbus darīt. Baseini nedarbojoties, lai gan mums, Baltijas klimata rūdītajiem, tajos esošais caurspīdīgais ūdens liekas visnotaļ kārdinošs. 10 gados sala nav pārāk mainījusies. Bet izmaiņas tomēr ir. Man aizvien te nepatīk un patīk reizē. Paņemt kameru, aizklīst piekrastes ieliņās un ķert sauli, ēnas, kontrastus. Sala ir vieta, kas atkailina - kā burtiski, tā emocijas. Bet es dodos tālāk, ar ledus paku un mazo vīna pudeli maisiņā. Ir satumsis pavisam, taisās uz lietu. |
| 10:13 am goldie [Link] | I've finally solved the equation! EUREKA!!! Tags: reality_transurfing |
| 01:21 am goldie [Link] | for the cop : 2 09A1 |
| March 13th, 2026 | |
| 08:41 pm goldie [Link] | mizoju lazdu zarus un klausos Entonija Hopkinsa autobiogrāfiju. grāmatas beigās balss pārslèdzas uz viņa paša balsi un nolasa visus manus mīļākos dzejoļus, tai skaitā nāras: I have heard the mermaids singing, each to each. I do not think that they will sing to me. I have seen them riding seaward on the waves Combing the white hair of the waves blown back When the wind blows the water white and black. We have lingered in the chambers of the sea By sea-girls wreathed with seaweed red and brown Till human voices wake us and we drown. Current Music: Awolnation-run |
| 04:35 pm feita_kleita [Link] |
Vislielākie meli CV, kurus ierakstu - Stresa noturība! Jel, stresa noturība. STRESA NOTURĪBA! LOL Jo es pie vismazākā nieka aizeju nonsensā pie jebkuras "nepareizības" manā "matricā". |
| March 12th, 2026 | |
| 05:34 am zilnezal [Link] | Kur lai apstājas Esmu izšķīdusi Esmu visur Es jūtu sevi Viss ir kārtībā, tikai tagad ir tik plaši Es nezinu, no kura gala to visu pierakstīt Tas ir tieši tāpat, kā ar sapņiem Arī tie ir tik plaši un daudzos slāņos, tajos ietverts tik daudz laika un telpas, man nav ne jausmas, kā lai to pieraksta Kā lai šo visu piefiksē, kā lai to Jo vajag, ir dziņa un nepieciešamība to padarīt par kaut ko |
| March 7th, 2026 | |
| 08:36 am zilnezal [Link] | laukā tiešām ir pavasaris, atveru logus un apsēžos uz palodzes, rīta oranžā saule, jumtu baloži ir izlīduši laukā. nez, vai tie mani atceras. kaut man būtu pagalms, pašai savs, kurā iziet, gribu redzēt, kā atnāk pavasaris. šie rīgas jumti ir skaisti, ziemā tos uzlūkot noteikti ir jaukāk, kā klajumus aiz loka laukos. bet tagad, kad tuvojas pavasaris... es atkal un atkal atceros kafkas muzeju prāgā, kur kaut kur bija izraksts no viņa dienasgrāmatas par to, kā viņš, lai cik censtos, nespēj tikt prom no prāgas. es tā jūtos par rīgu. jau kopš te sākām dzīvot apmēram 2003. gadā es uzreiz zināju, ka gribu tikt prom. un aizvien es te esmu. rīga mani padara nelaimīgu un slimu, rīgā ir mani draugi un mīļie, manas atmiņas, manas vietas, mans vārds. rīgas gaiss mani padara zaļu. mani nogurdina trokšņi, nomāc smakas, ir pārāk maz koku. šīs ir toksiskas attiecības, tas ir pieradums. mans brīvais laiks paiet, tiekoties ar draugiem, tas man ir svarīgi. bet es varētu tikties ar draugiem arī nedzīvojot centrā. es domāju par pārdaugavu, es gribu dzīvot mājā, līdzigai tai, kurā dzīvo lote un roberts, tādā, kur nav pārāk daudz kaimiņu, un ir jauks pagalms, arī eliāna dzīvoja līdzīgā mājā. es tik ļoti gribu dzīvot otrajā vai trešajā stāvā un tāpat redzēt sauli un debesis un gribu pagalmu, tādu, kas ir tikai man un kaimiņiem, un kaimiņus, kuri ir forši un jauki. jūs pat nevarat iedomāties, cik tas man ir grūti, nevarēt regulāri iziet no mājas, lai ieietu savā pagalmā un tur pasēdētu. jā, man pie mājām ir parks, bet tas ir tik plašs un atvērts, tur staigā visi, es nejūtos droši. tas mani nomāc, tas mani padara smagu. un varbūt tā nav īsta problēma, tā noteikti neatrodas maslova piramīdas pamatos, es zinu. ziemā vēl ir ok, jo ziemā visur ir līdzīgi. bet tagad, kad sācies pavasaris... es nevaru iet uz autobusu vai vilcienu un braukt uz mežu, jūs taču saprotiet, līdz transportam ir jātiek, un pa ceļam ir tik daudz atvērtu telpu, tā ir pilna ar svešiniekiem, tā izsūc mani sausu. es gribu bez spēka iziet pa durvīm un bez spēka ieiet pagalmā un tur ilgi sēdēt un nerunāt un skatīties sūnās vai mākoņos, es gribu, lai man nav tam īpaši jāsagatavojas vai jāsataisās. es mīlu savu istabu, tā ir mana un mīļa, bet jau desmitiem gadu es gribu tikt prom no centra, vismaz uz pārdaugavu. |
| 08:24 am zilnezal [Link] | viena no lielākajām kļūdām, ko pieļāvu, bija sākt strādāt darbus, kas saistīti ar tekstu. es sevi nevainoju. tas it kā ir loģiski -- ja kaut kas tev sanāk, tad jāpelna ar to nauda. tā runā. bet rakstīt man patika, ļoti. bet tad nāca filosofijas studijas, kur jāraksta bija tik daudz, tam sekoja prakse jānī roze, tad visādi transkribēšanas darbi, darbs zvaigznē, darbs lsm... kad gana daudz reižu tev jāpiespiež sevi kaut ko darīt, kad nav spēka un dukas, jo pienākums sauc... tas beidzās ar to, ka atverot google docs vai wordu whatever man vnk sākās panika un pretestība. rakstīšana man vairs nesaistījās ar neko patīkamu. bet tā bija vienīgā lieta, caur kuru spēju sevi izpaust, kurā varēju eksistēt ārpus sevis. nu jau vairākus mēnešus, varbūt gadu, nedaru šādus darbus. es vairs negribu tādus darbus. gribu atgūt prieku rakstīt. gribu rakstīt, jo man patīk to darīt, un strādāt citus darbus. man patīk mans jaunais darbs. tas ir īsts darbs, vajadzīgs, nogurdinošs un piepildošs. tas ir īsts darbs tādā pat ziņā, kā audzēt rudzus, miežus, govis, kā pārvadāt lietas ir īsts darbs -- bez tā nevar iztikt, kādam tas ir jādara. protams, visiem darbiem ir sava jēga, es runāju par savu iekšējo sajūtu to darot. es gribu rakstīt tikai tāpēc, ka es gribu rakstīt. jūtu, ka vēl būs japaiet labam laikam, līdz atgūšos un spēšu to darīt. līdzīgi bija ar instrumentu sestajā -- tas man riebās, jo saistījās tikai ar stresu, gatavojoties ieskaitēm, kuras pieņēma trīs skolotājas dusmīgām sejām; ar klavieru gabaliem, kuri lielākoties man nepatika. tas patiesībā ir tik nožēlojami un perversi, tā sagandēt kaut ko, kam vajadzētu sniegt mierinājumu un iespēju izpausties. ir pagājuši 13 gadi un nu beidzot man atkal patīk klavieres, man nav sajūtas, ka nepieciešamas notis vai pareizais veids, kā to darīt. man pietrūkst rakstīšana, bet jūtu aizvien sevī pretestību, grūtības, kas cēlušās no tā, ka ir bijis dažāda veida spiediens darīt to, ko negribu. citi tā var, es nevaru. ja dzīvotu vēlreiz, jau laicīgi darbu meklētu citā jomā, rakstīšanu atstājot tikai sev. |
| March 6th, 2026 | |
| 02:03 pm arcigaretizobos [Link] | Pavasaris klāt. Send nudes. Man, paziņām, svešiniekiem, mīļākajiem, sievām, vīriem. Pasaule paliek labāka. |
| 10:42 am sramgni [Link] |
tele Nopirku lietotu Squier Telecaster. |
| 09:56 am sramgni [Link] |
ga Golden Age. |
| 09:40 am sramgni [Link] |
gs Granny Smith. |
| 07:59 am sramgni [Link] |
gada dzīvnieks Mikrobs. |
| March 5th, 2026 | |
| 09:32 am arcigaretizobos [Link] | Man ir ideja mākslas projektam. Instalācijai. Varbūt provokācijai. Zināt tās mazās kabīnītes, kur ielīst vienam ar datoru poastrādāt open-space birojos? Vai diviem, fiksi pārspriest, kā nopelnīt akcionāriem vairāk naudiņas? Lūk, kabīnīte tā pati. Labi skaņas izolēta, lai ārpusē nedzird neko, kas notiek iekšā. Iekšā kameras, mikrofoni, skaļruņi. Ja cilvēks ieiet un klusē, MI sāk apspriest - nē, ne apspriest - komplimentēt - viņa izskatu. Labi izskaties. Tev piestāv šī jaciņa. Tev skaistas lūpas. Acis, kurās var noslīkt. Tas viss notiek čukstus, paralēli, daudzbalsīgi, ļaujot cilvēka prātam pašam uzķert un sadzirdēt to, kas visvairāk aktuāli. Bet tie nav generic teksti, tie ir īsti MI komplimenti konkrētam cilvēkam. Ja cilvēks runā, MI viņam piekrīt. Atbalsta viedokli. Iet soli tālāk. Jā, tramps ir gudrākais. Pareizi, nafig tos indiešus no Rīgas. Jā, jā, bez viesstrādniekiem nav nākotnes, lai iet dirst, sūda naciķi. Lai spogulī uz sevi paskatās. Palestīnieši nav teroristi, tik vien kā brīvības cīnītāji. Nu ja, Izraēlai jau nav citu variantu, ja grib pastāvēt. MI būtu lielisks. Pasēdi, iznāc no šīs kabīnes pēc pusstundas, kā apreibis. Tev taču bija taisnība par visu! Tu esi skaists, gudrs. Kopš mamma nomira, nebiji to dzirdējis. Un beidzot, beidzot tevi saprot. Vispirms šos izrādīt biennālēs, baltās naktīs, utt. Kā prototipu. Tad radīt gatavu produktu. Galvoju, stāvēs rinda ar cilvēkiem, lai vismaz ar kādu gudru parunāt arī savās mājās. Darbā. Kad pārdoti tūkstošiem eksemplāru, aktivizēt nākamo stadiju. Stadiju, kas nevis piekrīt, bet dēsta viedokli. Caur afirmācijām uz radikalizāciju. Vai arī stadiju, kas pēkšņi, nonstop, ņirgājas par saimnieku, tā izskatu, viedokļiem. Tad arī taps skaidrs, kam tas āķis kabīnes griestos. Nepatīk doma? Bet twitterī visus bloķēt gan patīk, ko? |
mischievous