[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]
| May 29th, 2022 | |
|---|---|
| 09:12 am [Link] |     Katram no mums ir rakstura tumšās puses, taču nekas nav banālāks par "iekšējiem dēmoniem" Nekad nestāstiet man par saviem vai svešiem iekšējiem dēmoniem, izņemot ironiski, stāstiet tikai par ārējiem, jo, kamēr tie ir tikai iekšēji, tos nebūtu jāredz nevienam, izņemot speciāli tam paredzētiem un ekipētiem speciālistiem (demonologiem) Es reiz piedalījos iekšējo dēmonu medībās, un, jāteic, kā bez, tā ar iepriekšēju sagatavošanos pozitīvs šāda pasākuma iznākums ir mazticams Lomas ātri mainās vietām un mednieks kļūst par medījumu, jebšu medītājs no medītā nemaz tik viegli nav nošķirams jau oriģināli Teikt, ka nav nekādu dēmonu, arī būtu paviršs deklaratīvisms, tāpēc labāk pievērsties ārējiem, piemēram Krievijas kara un propagandas mašinērijai, kuras rindās maršē vesels dēmonu kaleidoskops, bet labāk nepievērsties vispār, jo visi jau zina to Nīčes citātu par blenšanu bezdibenī, līdz tas atnāk un izsit tev zobus pašam vai vismaz izrauj paklāju no kājapakšas Nosaucot kaut ko iekšēju (slinkumu, inerci, nesavaldību, atkarību, greizsirdību, alkatību, apsēstību utt) par dēmonu, notiek atteikšanās no atbildības un, es pat nezinu, tiek destruktīvi trivializēta valodas loma realitātes konstruēšanā Atstāsim dēmonus tumšajiem viduslaikiem un konservatīvajiem domātājiem |