[Recent Entries][Archive][Friends][User Info]
| April 4th, 2022 | |
|---|---|
| 06:01 am [Link] |     Gan ir ierobežota ar atzīmi 1 no 5 ārsta novērtējumā gatavībai dienestam no 2006? gada (pēdējā, kad vēl bija obligātais iesaukums un ņēma tikai tos, kas paši gribēja) No 2002. līdz 2003. gadam gāju t.s. "studentu bataljonā" ar iknedēļas nodarbībām un ikmēneša poligoniem, iemācījos ar aizvērtām acīm izjaukt un salikt kalašņikovu. TAS SŪDS NOPIETNI VISU LAIKU IR JĀJAUC ĀRĀ UN JĀTĪRA TEJU PĒC KATRAS ŠAUŠANAS vismaz tā mums mācīja, pie tam man vēl izsniedza tādu, kam regulāri sprūda lodes tajā kamerā vai kā viņu. Izšauj pāris reizes, un viss, tīri vai netīri to mofo. Pašizmetos pirmajā vasaras nometnē pēc divām nedēļām, kad parādīju vidējo pirkstu seržantam visas rotas priekšā. Man lika rakstīt paskaidrojumu, es pieprasīju sevis izslēgšanu, biju sapratis savu hronisko nesavietojamību ar autoritāti, bet tieši tādu cilvēku, kurus necienu. Novilku visas tās kamuflāžas, uzvilku līdzpaņemto Satyricon Rebel Extravaganza t-kreklu, mežā izpildīju Kastaņedas maģisko vingrojumu sēriju un uzrakstīju spīdošu paskaidrojumu (virsseržantam patika). Man bija normāli līdz krevelēm apdegusi plauksta starp īkšķi un rādītājpirkstu, jo kaut kādā idiotismā, kad jālec jāgrābj jāskrien, biju satvēris automātu aiz pēc šaušanas likumsakarīgi nokaitētā stobra. Pietika ar pussekundi, bet tajās diennaktīs mežā ātri kļūst pox par to. Nav pox par līdz asinīm noberztām kājām jau IT KĀ iestaigātos kerzos. Atceros gulēšanu miklā smilšainā bedrē, pīpēšanu stāvot sardzē lietū, sausa roltona rīšanu, melleņu lasīšanu, stundām guļot mētrās, odu sišanu (vienu dienu skaitīju, nositu tuvu pie 300 odiem), milzīga plēves gabala ierakšanu zemē priežu mežā, jo "jānoslēpj pēdas" (šis man nepatika visvairāk) Toties pēc tām divām nedēļām bija tik milzīgs fiziskās enerģijas un mojo pieaugums, ka turies. Atlikusī bija varena vasara. Atceros, kā eju kaut kur pa centru, karsta diena, vidējais Sonnes apdullinātais rīdzinieks pārvietojas the walking dead ātrumā, bet es salīdzinājumā LIDOJU. Tas rūdījums ir afigennijs un fiziski paceļ tevi veselu kategoriju augstāk pār pārējiem, tur pat nekāds sports nestāv klāt. No Jasoša nopirku boksa maisu, nesu uz viena pleca uz auto un tajā brīdī to skaidri apzinājos. Visizdevīgāk jau tev pašam personīgi ir būt warrioram sans atbildība pret un paklausība jebkādai autoritātei. Mission objective ir jābūt savai vai vismaz tādai, kam tici. Tā kā Ukrainai, nevis 30 pietupieniem minūtē. |