10:51 - Jau
cik viegi tas ir? es sev to jautāju. klusēju. nav atbildes. meklēju sevī kaut kāda veida atbildi. bet ko es sev laisaku? to ka nezinu! nē. tad jau drīzāk plikt klusējot. un es klusēju. klusēt nav nemaz tik viegli.
15:18 - Pļava
es mēģinu. kāds to var? jā! tad jau laikam tas neesmu es.
apuļos zālē. vēroju mākoņus. tie slīd, un mainās vienlaicīgi. liegi pieveru acis. spēcīgs troksnis man liek saslieties. pieceļos. un dodos. kur? es pat nezinu. redzu skaistu ziedu. tas saulītes krāsā. ar saku krāšņu aicināt aicina mani pieliekties un savu degunu piebāzt tam tuvu tuvu. dziļi ievelku gaisu. cik juki smaržo! cik to te daudz. zieds pie zieda. prieks pārņem manu dvēseli, es jautri lēkāju. izdejoju savu puķu deju, kā īpašu rituālu. tik pārlaimīgs. vai esmu noreibis no jauās ziedu smaržas? nu nevar būt. vairāk jau no krāsu pārbagātības! varavīknei rīta steigā izbira. un nu tās klāj visu pļavu. jūtos kā turenīties. nu tieši tā. bezrūpīgs, vieglāks par gaisu. lidiens kur acis rāda. brīdis. brīža iegribas, emocijas. tas ir tas, kas mani vada, mans pavēlnieks. tad jau es esmu pats labākais padotais, jo kunga vārds ir man likums. beidzu dejot savu puķu deju. tagad atkal atguļos, ļaujot ziediem glāsīt mani. tik viegli. es aizveru acis, lai nekad vairs tās neatvēru, jo kas gan vēl var būt skaistāks?
23:12 - ceļš uz mājām
es paņemu rokās, to ar ko es mēdzu daudz un bieži braukt. skrituļripuļsaplāksni(skeitu) un esju pet kalnu. vēroju. cik jauki ir redzēt to kā mazo putniņu bars izveido nelielu tumšu mākoni. tas kustās ātri. mans skts tiem seko. viens, divi trīs! tie jau ir aiz kokiem. bet es atkal pievēršos pētīt savu ceļu. ceļu kas ved kalnā. es atkal paceļu galvu, lai redzētu, lai tik redzētu to vienu brīdi. to īpašo brīdi. kaut pirmajā acu uzmetienā liekas nekas īpaš. parast lieta. vējā kustas koki. bet tieši tad tas liekas tik īpaši. kā vejā līgojas bērza zariņi. paši mazākie. tik ļoti skaiso sienāžu sisināšanu pārtrauc skaļš dārdiens. kārtējais tumšas krāsas automobīlis. padrāžas garām. cik vien ātri var. pēc minūtes nevins vairs neatminas neko. mirklim. es gribu dzīvot tik tam mirklim. nev sarīgi kuram. vienam vai vairākiem. bet tieši viens mirklis. viena acumirkļa doma spēj mainīt prātu. vai naks var būtu kā viens mirklis? tad es tagad skrišu un to pārbaudīšu.