| par dzīvi (veltīts lj user bodyshop) |
May. 21st, 2008|03:22 pm |
Kas var būt nožēlojamāks par nožēlojamo, kurš nejūt nožēlu par sevi un raud par Dīdonu, kas nomirusi aiz mīlas pret Eneju, bet neraud par sevi, kas nomiris nemīlot tevi, Dievs, manas sirds gaisma un manas iekšējās dvēseles mutes maize, un spēks, kas apaugļo manu prātu, un klēpis, kas iznēsā manu domu. (..) Par to es neraudāju, bet raudāju par Dīdonu, kas nonāvējusies un mirusi no zobena, kaut gan es pats biju pieķēries tavai zemākajai radībai, atstājis tevi, es - zeme, kas iet pretī zemei. Un ja man to grāmatu būtu aizlieguši lasīt, es bēdātos, ka nevaru lasīt to, par ko varētu bēdāties.
(Augustīns) |
|