|
Feb. 17th, 2008|08:51 pm |
|
tas nu jau bija pirms kādiem astoņiem gadiem, kad es tusēju tajā apgabalā. nolēmu vērsties LELB konsistorijā ar oficiālu sūdzību un sāku apzināt upurusm un dabūju kompanjonu, kas bija ar mieru liecināt, nopirku diktafonu, bet tad pie manis atnāca guniņa, raudāja un lūdzās, lai tā nedara, jo tad viņa ar saviem pieciem ārlaulības bērniem un nepabeigto vidusskolas izglītību paliks atkal uz ielas. lai arī tā bija tieši viņa, kas staigāja apkārt raudādama un sūdzēdamās meitenēm, un viņa meitenītēm rīdīja virsū suņus. man palika tāds iespaids, ka nekad nekādu slimāku ģimeni neesmu redzējusi, tomēr apsolīju viņai neko nedarīt. |
|