|
Dec. 24th, 2007|02:14 pm |
|
pirmkārt, fakts, ka viņai ir piedzimis apaļš un jau 3 dienu vecumā optimistisks bērns ar milzu acīm, virs vidējā svara un pilnīgi vesels, neskatoties uz viņas 2 nelegālajiem abortiem, 4 gadiem, kurus viņa lietoja intravenozās narkotikas, 10 tiem sekojošajiem nabadzības gadiem, kad viņa lietoja nepietiekamu uzturu, kā arī vienu neārstējamu narkomānu slimību, kas vēl arvien staigājas pa viņas asinīm, otrkārt, tas, ka koka slimnīca atrodas uz pašas Gaujas senlejas kraujas un skatoties pa logu ir pelēks brīnums, liels kā zilonis, viņai bija atsevišķa smaržīga palātiņa, pēc piena smaržīga, kur pie sienām ar skoču pielīmētas kartona ikonas un deg sveces un medicīnas darbinieki nav pat salīdzināmi ar Rīgu, man, nošņurkušam apmeklētājam, kas nobridies remontdarbu dubļos, ienāk ar supernetto maisiņu, skrien pretī luncinot asti un laipni pavada uz īsto palātu un garderobiste gan ņemot gan atdodot smaidīja tā, ka es nosarku kā iemīlējies puika, un arī visādi citādi, tas, kā es apmeklēju A. S. slimnīcas dzem. nodaļā bija kā gājiens uz baznīcu un piestāvēja ziemassvētkiem. ne tikai viņas, bet mūsu visu kopīgajiem. priecīgus ZIemassvētkus. |
|