|
Mar. 18th, 2007|08:21 pm |
|
jums ir tā bijis?: kāds par katru cenu grib uzklausīt, zināt, ko tu no_dziļumiem domā, piedāvā paglāstīt dvēseli ar sirsnīgu sarunu un atzīšanos simpātijās. un tad tu arī stāsti, ķerdamies vārdos un kaunēdamies, savas nereālās problēmas un jautājumus, kas moka - un draugs, tā vietā, lai mierinātu, sāk tevi ļečīt ar visu klasisko pret-kristietības komplektiņu (Bībeli sastādījuši cilvēki, vainas apziņa ir kaut kas destruktīvs, krusta kari, utt.) - un liek aizstāvēties, cīnīties pretī, kā rezultātā visam klāt vēl rada vientulības sajūtu, tā, ka tu vienkārši aizej miglā, vējam šalcot, bēdīgāks par pašām bēdām. kā es vakar salīcis izgāju no tām mājām (tajā vietā par krusta kariem), divsimt gramiem mūsu draudzības apliecības konjaka viļņojot caur asinīm un lokot šīs pilsētas ceļus uz visām pusēm. |
|