|
Dec. 16th, 2018|07:58 pm |
Tava problēma, ka tu sakonstruē mākslīgu nošķīrumu starp grāmatām un cilvēkiem - kristietībā, jūdaismā un islāmā nav fiktīvaka nošķīruma. Filozofijā jā, bet ne minētajās reliģijās. Kristietībā ir viena grāmata, vārdi, kuros ir gars un dzīvība, un viss, kas vien var būt cilvēciski svarīgs un uz cilvēkiem “strādājošs”. Ap Kristus vārdiem, pašu dzīvības pulsu, nav iespējams uzbūvēt nekādu teoriju. Tieši šī iemesla dēļ nav iespējams visu viņa teikto grozīt, atlasīt, sakonstruēt tā, ka anything goes, kā tik katram indivīdam norezonē un kam estētiski pieķeras acs vai auss.
Kopš Ādama un Ābrahāma lielos vilcienos dažādo individuālo dvēseļu ceļi nav diez ko radikāli atšķirīgi vai mainījušies. Es pats nevaru saskatīt savu sirdi - tādu ilūziju piedāvā filozofija. Cilvēkam pašam pār sevi nav tādas transparences, ir tikai duļķi, dubļi, migla un konstrukcijas - spoguļošanās savās sevis reprezentācijās.
Tikai Jēzus pats savā garā un viņa vārdos man var atklāt pašus dvēseles dziļumus, to, kas un kāda dvēsele ir. Tāpēc es, kā jau “protestants”, protestēju katru reizi, kad kāds cilvēciskos duļķus grib uzdot par dievišķo patiesību. |
|