|
May. 4th, 2018|12:56 pm |
|
varbūt, kad cilvēks sāk sevi atcerēies, pirmās nokrīt feikās selfij tipa lomas, kaut kas tāds, ko tu esi tipa veidojis un kopis savā apzinātā cilvēka dzīvē, izglītodamies, vājēdams, kačādamies, strādādams un ar citām sekundārām (un protams jaukām!) darbībām. tas, kas tad kļūst redzams, ir dvēseles tumšā nakts - lomas, no kurām tu bēgdams esi sev uzvilcis visu iepriekš minēto. tu paliec aci pret aci ar visu neapzināto, ar ko tu sāki identificēties vēl pirms prata domāt par atmiņām atbildīgā ķermeņa daļa. kaut ko tādu, kurā, stingri ieķērusies, turas visa tava miesa, neļaudama vēl tavā būtībā iespīdēt svētā gara gaismai. |
|