| Kā es saprotu dieva žēlastību |
Jun. 2nd, 2017|12:46 pm |
Nekasnavnoticis stāstīja šādu līdzību - kad tev miegā ir auksti, tu sapnī sāc ņemties, lai sasildītos - aptinies ar krūmiem, spiedies stūros - bet nekas nepalīdzēs, jo aukstums nāk no pavisam citas pasaules. Tev nav sapnī jādabū darbs un jāsāk vairāk pelnīt, lai nopirktu mēteli. Siltāk paliks tikai, ja sapratīsi, ka ir jāpamostas un jāapsedzas.
Bet vēl ir iespēja, ka kāds atnāk un tevi apsedz. Vai arī tu kuldamies nejauši apsedzies pats. ("Dieva žēlastība" ir prātam ērtāks objekts, nekā "esamības mistērija"). Un tu svētlaimīgi ieej dziļākā miega fāzē, kur tev vairs neko nerāda un neko nevajag, fenomenu pasaules beigas.
Var protams teikt, ka sapnī atlidoja helikopteris un nometa guļammaisu. Vai arī, tu dabūji darbu un nopirki mēteli. Tā kā viss ir "loģiski un likumsakarīgi". Kaut kāds scenārijs tika izspēlēts, bet tas nemaina faktu, ka apsegšanās notika pavisam citā līmenī.
Šorīt domāju, kā nekas nekad nav atrisinājies man saprotamā veidā. Nav tā ka "es pēkšņi sapratu, ka pietiek čīkstēt" vai "jāsaņemas". Veids, kādā tiek runāts par transformācijām, vienmēr ir maksimāli debīls. Piemēram, cilvēki saka, ka viņiem piedzimst bērns un nekādi kompleksi vairs nav ne prātā, jo... (un tas, kas seko aiz "jo" vienmēr ir stulbs, jo patiesībā viņi nesaprot, kas tieši notika.) Ar valodu šīs teritorijas nav iespējams izzināt. Starp citu, arī psihoterapija iesniedzas neduālismā. Neviens jums nevarēs līdz galam izstāstīt, kā tieši viņa palīdz - vai palīdz tas, kas tiek runāts, vai arī tas, ka ir dziļas attiecības, kurās tevi neatgrūž par to, ka tu dari sūdu, vai arī kosmiska savienošanās ar stalkeri?
Kāda ir šī visa morāle, ko es vairāk moralizēju sev. Ka nav jēgas ņemties un pārlieku aktīvi nodarbināt prātu, lai tiktu ārā no eksistenciāli neērtiem apstākļiem, jo tas visbiežāk vairo vilšanās un izmisumu. Šri Ramana Maharši - pie viņa nāca daudz dievticīgu cilvēku - teica - ja nu jums obligāti jālūdz, tad ir jēga tikai vienai lūgšanai - tavs prāts lai notiek. Vienīgais, ko ir jēga darīt, varbūt, ir nomierināties, jo pārlieku spēcīgas emocijas un haotisks prāts vienmēr rada pretstatu realitāti, kurā ir grūtāk saskatīt portālu uz pamošanos. |
|