| |
[Sep. 20th, 2022|03:37 pm] |
Ceturtdiena, 1973. gada 1. novembris.
Visas šīs dienas esmu nokrauts ar darbiem, sēdēm, sanāksmēm. Bet manī ir iekšēja miera un možuma sajūta, neskatoties uz visām nepatikšanām. Varbūt tāpēc, ka sirds dziļumos – “Confession and Communion” rakstīšana, un šīs domas iedvesmo…
Vakar pēc Kolumbijas universitātes krievu institūta lūguma izlasīju lielu kāda Bernisa Rentāla disertāciju par Merežovski. Gudri un meistarīgi sarakstīta. Ak Dievs, cik daudz “sudraba gadsmitā” bija vieglprātības, lētu shēmu, melīga maksimālisma. Jā, iespējams, “pār viņiem plūda kaut kāda noslēpumaina gaisma, kaut kāda viegla liesma….” (no G. Adamoviča dzejoļa “Bez atpūtas dienas un nedēļas”.
«Но реял над нами / Какой-то особенный свет, / Какое-то легкое пламя, / Которому имени нет».
Bet cik daudz arī vilinoši kārdinājumi!
Nesen domāju: būtībā mūsu laikos mūsu “uzstādījumi” pazīst četras pozīcijas, četri attieksmes veidi pret visu, četras pasaules izjūtas. Tās (no kreisās uz labo) ir radikālis, liberālis, konservatīvais un reakcionārs. Bet ko darīt tam, kuram visi ir vienlīdz pretīgi, vēl vairāk – dziļi pretīgs ir gan šaurpierīgais radikāļa fanātisms, gan bez kaulu liberāļa visa saprašana, visa pieņemšana un virspusējums, gan konservatīvā muļķīgums, gan reakcionāra morālais zemiskums?
Aleksandrs Šmemans "Dienasgrāmatas: burtnīca I" |
|
|