| |
[Jul. 6th, 2019|11:45 am] |
besī kristietības līmeņainums. mācītāji bieži paši ir ar diezgan dziļu izpratni, bet uz cilvēkiem bieži runā, it kā viņi būtu stulbeņi, duālos kategorismos: mūsu konfesija ir pareizāka nekā citas, pīpēt un dzert ir grēks, Rīgā pie varas ir sātans, utt. un tad ir tipa "augstākais" līmenis, kur sākas mistiķi, svētie, pāvesti (ne visi), mūki, tas man atkal ir saprotams, bet tipa ir jābūt kaut kādam baigi krutam, lai pie tā tiktu, ja? skaidrojot par šo, bieži tiek lietots teksts par cieto barību utt., bet kurš tieši ir tas, kas izlemj par šo līmeņu strukturējumu? lutera akadēmija?
man viens no izcilākajiem piemēriem ir Kristus saruna pie akas, kas sākas ar to, ka Kristus saka sievietei: dod man dzert.
šī jautājuma forma, un ieklausīšanās viņas atbildē, tad arī ir tā mīkstā barība, un nevis - kā man teica Tēvs Nils - nekrusto kājas, jo tad uz viņām šūpojas sātans.
baznīcai kā dialektiskai sistēmai ir stipri jāizglītojas, lai tiktu līdz Kristus līmenim sarunās. |
|
|