| |
[Dec. 11th, 2018|11:12 am] |
man atnāca sapratne par vienu biežu sajūtu, ka mani kaut kādu iemeslu dēļ "nelaiž" reālajā realitātes līmenī, ka man ir kaut kam nogriezta piekļuve. lai arī kognitīvi man viņa ir, tīri reāli - un atkal, ko nozīmē šis "reāli" - tur ir kaut kas ļoti fizisks, tajā, kas atnāk pie manis atsevišķos brīžos. sapņos un psihedēliskos ceļojumos, lūgšanās, tie ir tie rīti, kad pēc mošanās uzreiz gribas skriet pie ikonām; meditācijās, dažkārt bezmiega brīžos, un reizē tas ir arī kaut kāds līmenis, kurā ir daudz vieglāk saprasties ar citiem cilvēkiem - kā viņu priekos tā bēdās
un tas, kas stāv un nelaiž priekšā, ir izolētības ilūzijā balstīts "neediness", 2 gadus veca bērna apvainoti paranojiskais skatiens |
|
|