| |
[Nov. 19th, 2018|04:55 pm] |
agrāk, kad es vēl nebiju cilvēks, kas ņemas ar enerģijām un paralēlajām realitātēm utt., es skatījos ar apbrīnu uz visiem tiem, kam, kā man šķita, ir īpaša saikne ar man neredzamām pasaulēm. liela bija mana vilšanās, kad es arī nedaudz iekāpu "tajās pasaulēs", un atgriezos uz sarunu ar tiem cilvēkiem, un sapratu, ka viņi nejūtas nedz ērti nedz droši tajās pasaulēs, nedz var turēt telpu vai kādu kaut kur vest vai noturēt gaismā vai palīdzēt aizdzīt ļaunos garus. ka viņi drīzāk tur dreb kaut kādā stūrī, vai dreb kaut kādu "enerģiju" priekšā. man šķiet, ka monoteisma pieredze man ir devusi kaut kādu drosmi, es nedrebu spoku priekšā, nebaidos nejauši atvērt elles vārtus, jo Tas Kungs, vai nu viņš ir ar mani, vai arī es zinu, kur viņš ir.
ir tāda toksiska domforma, ka visas mūsu "senču" un citas pagānu reliģiskās sistēmas ir kaut kas labāks nekā "krustnešu uzspiestais" monoteisms. vai ka tā ir alternatīva sistēma. tā reāli nav, un to ir svarīgi saprast. |
|
|
| |
[Nov. 19th, 2018|11:02 pm] |
|
kad vārds pavēršas pret miesu, pie kā vēršas miesa, lai izdzīvotu? |
|
|