| |
[Sep. 27th, 2018|11:59 pm] |
iepriekšējā ierakstā minētā drošības sajūta joprojām saglabājusies.
lai arī man pa vidu uzbruka velns. vārda tiešā nozīmē.
vienā no maniem (ex)labākajiem draugiem uz brīdi iemiesojās sātans, un viņš, pavērsis pret mani rādītājpirkstu kliedza velna balsī, man nesaprotamā valodā, tas bija kā no filmas kur melnais burvis nolād ienaidnieku, jutu kā pret manu ķermeni skalojās uguns viļņi, viss notirpa, bet vienlaikus jutu arī, kā viss pret mani atsitas un iet atpakaļ viņam virsū. visu dienu biju šoka stāvoklī, bet vakarā ķermenis sabruka, bija sajūta, ka labajā gūžā ir caurums.
galvā man saglabājās diezgan neitrāls stāvoklis. neesmu ne apbēdināta ne apvainojusies. kad notiek kaut kas tik traks, to vienkārši nav iespējams "ņemt nopietni". ja ar "ņemt nopietni" mēs saprotam - uzskatīt par realitāti un identificēt ar savu dzīvesstāstu.
un vispār, lol, "jūtu enerģijas". izklaidējos, skenējot cilvēkiem enerģijas. auras neredzu, ja to gribējāt jautāt. es neesmu vizuāls cilvēks. pat psylotripos neko neesmu redzējusi.
gribēju rakstīt pavisam ko citu, bet aizmirsu, ko. |
|
|