| |
[Feb. 23rd, 2015|06:39 pm] |
uztrúkos plkst 3.40 péc 2 stundu miega
viss drebēja, elpa paātrināta, gāju pīpēt
uztrūkos bailēs no "funkcijas x"
kuras bija manī iesētas dienas laikā, no intervijas ar molekulārbiologu-transpersonālo psihologu pēdējā RL, un šī paša psihaloga esejas turpat tālāk
tā ir viena no nepatīkamākajām - uncanny, creepy, scary - lietām, ko esmu dzīvē lasījusi. lasot jutu tikai neizskaidrojamu nepatiku, bet naktī uzmodos panikā
cilvēks, kas izvēlējies runāt par to kaut kādā jocīgā veidā. lielāko daļu teksta taisnojas, ka par to nav iespējams runāt, it kā viņš negribētu lai par viņu smejas zinātnieki, bet privātās pieredzes dēļ nespēj arī vairs izlikties, ka "funkcijas X" nav.
un vēl manis paša jauniegūtās bailes no funkcijas x
kopš vairs neierakstos nevienas tradicionālās reliģijas sistēmā, man "funkcija x" vairs nav nešķiet pārredzama un uzticama un izzināma no rakstiem
turklāt, kopš jūtos daudz normālāk arī 'parastajā dzīvē', es šo funkciju nemaz vairs negribu, bet, nu ir sūdi, es proporcionāli diezgan daudz dzīves laika esmu pavadījis lūgšanās u c veida sarunās ar Dievu, un jo īpaši pēdējā laikā jūtu, ka noteiktu diētu un noteiktu prakšu rezultātā man "veras vaļā", un vienu es zinu pavisam skaidri, ar "atvērtu protālu" nav iespējams dzīvot mūsdienu lielpilsētas dzīvi
man, tūliņ raudāšu, ir sajūta, ka VIŅA PĒC MANIS NĀK.
jūs noteikti nesaprotat, par ko es runāju, bet tas ir stiprāk par visiem iespējamajiem gruzoniem par resnumu, bojfrendiem, naudu un panākumiem dzīvē, stiprāk par jebkādiem cepumiņiem, so to say
viņa pēc manis nāk un pienāks diena, kad es viņai ļaušos
bet vēl nē, Dievs, es vēl gribu padzīvot tepat, man beidzot ir sācis iepatikties.
noslēgumam vienīgais citēšanas vērtais gabals no tās nolādētās intervijas (pēc atmiņas):
"Mistiķis brīvi peld tajā, kur psihotiķis un neirotiķis gārgdami slīkst un raustās" |
|
|