| |
[Aug. 17th, 2010|09:14 am] |
|
agrāk es neatbalstīju visu religiju vienību tāpēc, ka biju rebelis. es turēju viņus visus aizdomās par to, ka viņi tā runā konformisma un baiļu dēļ, es vienkārši turēju visu pasauli aizdomās par to, ka viņa visu saka tikai tāpēc lai būtu miers mājās.manā audzināšanā bija daudz piemēru - nē, tieši mani tā neaudzināja, konkrēti man mācīja iestāties par patiesību, vienmēr klasē celt roku, kaut ko organizēt, piedalīties daiļrunāšanas konkursos, man ieaudzināja, ka NAV NEGODS STĀVĒT VISIEM PRIEKŠĀ, neraugoties uz to, ka visi skolasbiedri uzskatīja gluži pretējo, un par to es arī visvairāk esmu pateicīga savai audzināšanai. savukārt, piemēram, mani brālēni ir audzināti tā, ka nevajag paust konfrontējošu viedokli, ja tas var nākt par sliktu tavai situācijai, bet domāt cūcības gan neviens neaizliedza - "paskaties, padomā bet nesaki", latviskā dzīvesziņa, kā smejies. es uzskatīju, ka ideja par visu konfesiju vienlīdzību un, vēl vairāk, visu religiju vienību, izriet tieši no šīs latviskās dzīvesziņas. tagad es savu viedokli tagad esmu mainījis, vēlāk paskaidrošu, kādēļ, bet vispirms man ir obligāti jāattaisnojas, lai kāds nepadomātu, ka esmu pārgājis pie tiem, kas šajā pasaulē cenšas atstāt pēc iespējas mazak pēdu. |
|
|