| |
[Dec. 23rd, 2008|11:06 pm] |
daži pantiņi, ko skaitīt pie eglītes, no grāmatas, ko es sev uzdāvināju ziemassvētkos:
Piens ar vīnu stiprina
Ja cilvēce ir piens, tad vīns ir Dieva prāts:
No viena kausa abus dzer, lai tiktu stiprināts
Kā kļūst Dievam līdzīgs?
Būs Dievam līdzīgs tas, kas nelīdzīgs būs visam.
Kas pats no sevis vaļā tiks un savām cisām.
Juteklība nes ciešanas
Tā acs, kas nemitēsies virmot saldkaislēs,
Drīz apžilbs tā, ka pati sevi neredzēs.
Ļaunais nāk no tevis paša
Vien labs ir Dievs: lāsts, ciešanas un nāves dvaša,
Un tas, ko sauc par ļaunu, nāk no tevis paša.
Dievs pats ir mūsu pļava
Jel palūk, brīnums kāds! Dievs noliek godu savu
Tā, it kā vēlētos pats jēriem kļūt par pļavu.
Tevis paša vaina
Kad, saulē raugoties, tev aptumšojas skats,
Nav vainīga tās gaisma, bet tevis paša acs.
Dievs man ir viss, ko vēlos
Dievs ir man spieķis, gaisma, taka, mērķis, dziesma
Mans tēvs, mans brālis, bērns un manu vēlmju liesma.
Atriebības kāre
Ir atriebība rats, ko vienmēr sātans griež:
Jo vairāk griežas rats, jo vairāk grēkā sviež.
Ir jātiek pāri katrai saprašanai
Ko ķerubs saprot, tas neko man nevar dot.
Es gribu lidot, kur nekas nav jāsaprot.
(c) Angelus Silēziuss, garadāsnas prātulas un rīmes. Atdz. Juris Boiko. |
|
|