| |
[Jul. 25th, 2008|12:50 pm] |
|
ļoti ceru uz Aglonu, lieku tur visas savas kārtis. esmu atkal šausmīgi satraukts par parasto cilvēku lietām, par visādām virspusējām huiņām, kā stress, frustrācija, vientulība, izskats. es gribu viņpus. tas ir baznícas benefits, Kristus apsolījums patērētājam. tur var ienirt līdz dziļumam kur norimst visa viļņošanās. atslēgt ambīcijas un prāta spazmas, ignorēt dzeltenos bākuguņus, ko mirdzina tavs prāts, iegrimt. jo prāts nevar nomierināt stulbumu, tikai bakstīt tam ar pirkstu pierē un ņirgt, cik tas stulbs. ticība gan. |
|
|