|
[Mar. 16th, 2008|05:46 pm] |
dzīstu pie tavas rokas |
|
|
|
[Mar. 16th, 2008|05:46 pm] |
turpinot pat grēku.
un 10 baušļiem, kas pēc Kristus nāves ieguvuši citu dimensiju, salīdzinot ar tiem laikiem, kad baušļi bija valsts likumdošana.
atšķirībā no likumdošanas, baušļi nesaka, ko nedrīkst darīt.
baušļi parāda, kā vēl var nemīlēt.
un tas ir daudz nopietnāk, jo "nemīlēt" ir grūti formulēt kā "brīvību no dogmatikas žņaugiem". un "nemīlēt" nav nekas ko forši darīt aiz muguras ķiķinot, kā braukt par zaķi trolejbusā. |
|
|
|
[Mar. 16th, 2008|06:00 pm] |
"brīvība nemīlēt"?
es neuzskatu, ka tā ir brīvība.
jo nemīlot cilvēks vergo pats sev. visam sliktākajam, kas viņā ir, un savām ērtībām. es to nesauktu par brīvību. kristieši to principā pat sauc par grēka verdzību. |
|
|
|
[Mar. 16th, 2008|06:12 pm] |
un ko nozīmē tā fundamentālā attieksmes maiņa uz kuru ir jācenšas kristietim - un par kuru var neiedomāties... es te... labi, bet ne es, gandrīz es, uzdevu tādu jautājumiņu, nevarēju kaut kā formulēt...šorīt pirms pamošanās piepeši iešāvās prātā. BĒDĀTIES ir tas vārds.
nekad nebēdāties par to, ko kāds ir nodarījis tev. vienmēr bēdāties tikai par to, ko tu esi nodarījis kādam. |
|
|
|
[Mar. 16th, 2008|07:42 pm] |
es, protams, gribētu vienīgi mīlēt. nevienu neapgrūtināt, neapbēdināt, visus iepriecināt. un gribētu pietiekami daudz nesavtības nekad par to nerunāt. tipa, cik es labiņais, ne.
man traucē daži tādi nieki kā augstprātība, dusmas, greizsirdība, slinkums. pat tas, par ko man liekas, ka man nepiemīt (skaudība, bailes) - gan jau tomēr piemīt. un tādas pilnīgi neizskaidrojamas riebuma un ļaunuma lēkmes, kuru cēloni es nezinu un no kurām man ir bail. kas izlaužas tā, ka nav iespējams nekādi apspiest un kontrolēt, kā cita personība. gļuki visādi fakinie
tādi vien nieki
"es mīlēšu nenorimis kad es vairs nebūšu miris" /Ruta Štelmahere/ |
|
|