| |
[Feb. 28th, 2008|01:56 am] |
tikko pa kristīgo radio dzirdēju vienu dziesmu, ko biju aizmirsis, bet savulaik, kad mēdzu piestaigāt uz harismātiskajām draudzēm, dzirdēju diezgan bieži. ja nemaldos, dziesmu sauc "Gribu būt svēts". tā ir tipiskā harizmātu dziesma, dzied cilvēks ar celsmīgu balsi, enerģisks, tīrs un pareizs aranžējums, multi-instrumentāls pavadījums, utt. un arī vārdi, protams, "gribu skriet, lai balvu saņemtu, lai kļūtu tāds, kā vēlies tu" - harizmātu dziesmās vienmēr ir atrodama fiziska darbība emociju paušanai, kā arī tā sauktais kristīgais legālisms. šīs divas tad arī ir tās iezīmes, kas harizmātu kultūru atšķir no tradicionālās kr., vēl, protams, tur ir ticība mācītājam kā pravietim un labklājības evaņģēlijs, bet tam šoreiz nepievērsīšos. bet, kas tad arī ir mana nepārvaramākā iebilde pret h. draudzēm - tas legālisms, kas tādā mērā pārspīlēts, ka visi cilvēki kā viens kļūst pat nevis vairs par liekuļiem, kā tas bieži vērojams baznīcās un arī manī, bet pat teju par trakajiem - viņi runā vienu, dara citu un izliekas, ka dara vienu, viņiem pilnībā sašķeļas "es", tajā pašā laikā viņi nekavējas cits citu pamācīt un kaunināt par nepietiekamām emociju izpausmēm un pienākt draudzē svešam cilvēkam (man), kurš vienkārši sēž un klausās, resp., nelēkā ar gaisā rokām, un teikt, ka lūgs par mani, lai man dod ticību, kad es saku, ka man jau ir - tad saka, ka lūgs, lai mana ticība kļūst arī dzīva. tajā pašā laikā reiz dzirdēju, kā viena meitene tur stāstīja "es Dievam lūdzu, lai viņš mani pasargā, ka skolotāja nepieķer, ka es špikoju, un aleluja, patiešām, mani nepieķēra, Viņš ir uzticīgs".
bet ne par to es gribēju - par to dziesmu, nevaru tagad atrast ātrumā, bet tur tāds piedziedājums - "Dusmām nē, naidam nē, ļaunumam un viltum nē, tad tur vēl visādām sliktām lietām nē, un beigās - NETIKLĪBAI NĒ." Mūzika tur parasti ir tik skaļa kā vidējā metālistu koncertā, sarunāties nav iespējams, ir pilns bungu komplekts, basenes, el.soloģitāra, sintezātors, solists un background dziedātājas, šeit varbūt nenāks par ļaunu piebilst, ka tajās slavēšanas grupās nemaz tādi entuziasti, kas "jūt, kā Dievs viņu aicina kalpot mūzikā", nevar tikt, viņiem neviens nedod iespēju, slavēšanas grupas parasti sastāv no profesionāliem mūziķiem. piem., pie sintezatora sēž Raimonds Macats. un vēl ir ļoti kvalitatīvs un jaudīgs profesionālais koncertapskaņojums. grupa pa skatuvi lēkā un visādi ņemas, purina matus. skaidrs, ka neviens nevar rāmi uz vietas nosēdēt! Un vienreiz vef kultūras pilī prieka vēsts dievkalpojumā redzēju ģimeni, kur bija arī mamma, tētis un divi puisīši,dvīnīši, ap 9-10 gadiem, gaišām galviņām un tādi padrukni abi, un dziesmās arī puisīši ceļas kājās, visādi kustas ritmā un ceļ gaisā rokas, dance to the beat, yeah, puisīšiem jau īpaši tāda mūzika patīk - un dzied līdzi, un tad man palicis kaut kā atmiņā, kā uz "NETIKLĪBAI NĒ!" abi puisīši pacēla gaisā dūrītes un ļoti dusmīgi vicināja, dusmīgām mutītēm līdzi dziedādami. |
|
|