| |
[Apr. 9th, 2007|10:08 am] |
Teoloģijas mērķis (..) nav ne kultūras izplatīšana, ne pilsoniskās taisnības panākšana uz zemes, ne cilvēka zināšanu bagātināšana, bet gan grēcinieku mūžīgā pestīšana. (93.lpp.)
Līdzekļi, kurus kristīgs teologs izmanto, lai īstenotu grēcinieku pestīšanu nav (..) ārēja piespiešana, laicīgās varas zobens, juridiski ietekmēšanas līdzekļi, sociālie dienesti, baznīcas organizācjas uzlabošana utt. (..) Baznīcas maldīgie teologi allaž ir aizstāvējuši laicīgus paņēmienus, ar kuru palīdzību saglabāt un paplašināt Baznīcas varu. Tomēr Svētie Raksti šādus līdzekļus nosoda ne tikai kā neefektīvus, bet arī kā klaji postošus. Jo tie visi ir balstīti Bauslībā, un, lai arī Bauslība var apspiest klajus grēka izvirdumus un ārēji labot grēcinieku, tā nevar mainīt viņa sirdi un radīt tajā patiesu ticību Kristum. Bet, ja nav īstas ticības Kristum, nav arī pestīšanas. Tādēļ vienīgais līdzeklis, ar kura palīdzību teologs var sasniegt savu īsteno, Dieva nosprausto mērķi - izglābt grēciniekus mūžīgai dzīvībai - , ir Kristus Evaņģēlijs. (95.lpp.)
(Džons Teodors Millers, ’Kristīgā dogmatika’) |
|
|