| |
[Feb. 26th, 2007|12:53 pm] |
|
šorīt, pēc karstā pieniņa sakulšanas savam rīta cappuccino, brīdi tāpat vien, pa tukšo, paputoju gaisu. padomāju. ticot ir zudis laika svarīgums. tas tā, sekundāri, nē, bet mūžīgi, drīzāk. pārtvēris laiku, tā vietā pār mani nokāris Savu prātu, caururbts, turpu un šurpu (tik tak) šūpojas Dievs |
|
|