| |
[Feb. 22nd, 2007|01:45 am] |
mans gavēnis būs laiks. |
|
|
| loving exercise dziļāk purvā II |
[Feb. 22nd, 2007|01:28 pm] |
tā, sākas atkal
tikko sabesījos, demonstratīvi uzmaucu galvā austiņas un pievērsos darbam. lai arī viņa, jau iepriekš pieteikusi, ka 'nāk draudzēties', ar ķermeņa priekšdaļu uzgūlusies manam galdam, teica: 'galva sāp'.
'galva sāp' man nez kādēļ simbolizē visu, ko saka tikai ar mērķi vērst uz sevi uzmanību. lai arī nav nekā, ko piedāvāt pret šo uzmanību. pat ne vienkāršākās patiesības. tikai saruna par to, vai būtu vai nebūtu forši uztaisīt vannasistabu, kur katra flīze savādāka. - nē, trakā, nedari tā, nogursi. mājās jau jādzīvo arī ir - jā, es taču saprotu, ka no dizaina viedokļa tas neder, es pilnīgi labi saprotu...- tā ir ar tiem māksliniekiem, idejas afigennākās, bet kad pašiem ar to pēc tam jāsadzīvo.... utt. - klišeju klišejas, labiski, kreiliski
kāpēc es sadusmojos?
nē, es nedomāju, ka Dievam patīk viscaurdien lielā kaislībā pļāpāti nieki. bet piecreiz sliktāk ir tas, ka es nebiju lēnprātīgs un demonstratīvi uzmaucu galvā tās austiņas, ar žestu atslēdzoties no šīs sarunas. |
|
|