| |
[Nov. 22nd, 2005|04:26 am] |
autobusā piemeklēja vēl viena atklāsme
tās nekad nav oriģinālas vai poētiskas
nekas pa īsto svarīgs nevar būt nedz oriģināls nedz poētisks
nu piekrītiet taču man |
|
|
| |
[Nov. 22nd, 2005|04:30 am] |
tātad atklāsme:
kamēr
skaties
cauri
acīm
rakstot
'āksts' uz
stikla
lustras
tikmēr
kristus,
zara
tustra
krastā
sarauj
tevi
druskās
(poētisko lūdzu atmest, draugi, man bija nepieciešams to nedaudz apģērbt, kā aizklāt nēzdogu piesarkušam vaigam) |
|
|
| |
[Nov. 22nd, 2005|04:35 am] |
|
apsveru iespēju nopirkt divus kaujas suņus, pluskainus un driskainus, kas skrietu viens otram pakaļ astei ņirgdami zobus un rēkdami, no augšas izskatītos kā zvērīgs iņ jaņ, vienu sauktu tā, otru atkal - šitā. šajā dienasgrāmatā ir svarīgi tikai, ka man viss ir skaidrs. |
|
|