| |
[Mar. 25th, 2005|03:52 pm] |
|
kamēr aizgāju līdz baznīcai, kājas bija līdz ceļiem netīras un piesmēlušās ar sniegu, dubļiem un suņu kakām. mežā man piesitās netīri dzeltens suns, tēloja ka mēs esam kopā, skrēja līdzi līdz pat gājēju pārejai pie alfas. kas šodien par dienu, pilāts vaicāja un izgāja atkal laukā. |
|
|