| |
[Feb. 12th, 2005|03:08 pm] |
pēc tam aizgāju un ilgi skatījos spogulī, uz savu seju, zodu, pieri, seja lēnām vilkās gredzenos un pēc tam aizvilnīja koncentriskos apļos, kas šī seja bija pirms gada? kāda tā izskatījās pirms diviem? kur aizplūda visa drosme, krietnums un spēks? kur aizplūda taisnā sirds un valoda? kad es kļuvu par čūskas mēli? kad es sāku rīt putekļus? ā pag, lai drusku vēl pamocītu sevi, uzliku "Mājupceļa" albumu. nu tur, kur eņģeļu balsīs Krista Kalniņa draudzes jaunieši iedziedājuši. "Un ja man būtu rītausmas spārni" - vilnis, vilnis, kā šī seja tā pārvērtās? kur palika tas brīdis, kad šo mūziku klausoties sajutu svētlaimīgu prieku un pateicību Kristum, ka viņš ļāvis man sevi pazīt? kritu ceļos un solījos nekad nebeigt lūgt, un raudāju, raudāju aiz mīlestības? kurā brīdī pazuda asiņainais izmisums un uzauga zaigojoša čūskas āda? kurā brīdī parādījās tas rūgtais smaids ar kaktiņiem lejup "zemāk vairs tāpat nav kur krist"? vai tas sākās ar pirmo dzejoli? pirmo atklāto publikāciju? pirmo cibas ierakstu?
ā, es zinu, ko es varētu vainot. bet tā būtu tikai taisnošanās, es pats pa to ceļu nogriezos, es pats. |
|
|
| |
[Feb. 12th, 2005|03:44 pm] |
|
žēlastība izlokas no saujas kā maza čūskiņa |
|
|
| |
[Feb. 12th, 2005|03:45 pm] |
|
svētais vakarēdiens nejauši iekrita izlietnē |
|
|