|
Aug. 29th, 2011|09:38 pm |
reliģijai mūsdienās ir pavisam citi uzdevumi kā agrāk.
tā neko nevar ganīt, noteikt, piedraudēt vai baidīt. tai nav citas varas kā vien dvēseles dziļumos rādīt gaismu, kliedēt ontoloģisko nedrošību un neprātu, de_profundis. tās vienīgā vieta ir palīdzēt, stiprināt un mierināt.
un tieši tāpēc, ka arī pašas baznīcas to vēl nav sapratušas, cilvēki daudz vairāk pieķeras austrumu politeiskajām vai ne-teiskajām mācībām. ne tāpēc, ka cilvēce grib bēgt no atbildības par grēku. drīzāk kolektīvā apziņa attīstās pāri primitīvam duālismam un elektriskajam ganam.
kristietībai, protams, ir tādi paši ieroči, tāda pati cilvēka dzīļu izpratnē balstītas pieejas gudrība, radusies klosteros, tālu no konjunktūras un naudas. būtu īstais laiks to visu vilkt ārā. lai gan - varbūt i nafig. viss tāpat ir viens, ne? |
|