Būšu liels, pūkains zirneklis bez indes un bez košanas tikai viltus tīkli virs pūkām Vakar naktī nenāca miegs. Un es jau sen zinu, kādēļ nenāk miegs - negribu lai nāk. Tik ļoti daudz kā vēl nav paspēts nomodā izdomāt. Kad citi gulēt iet, visapkārt kļūst klusāks, jo sapņi nav domām dzirdami. Varu skaļāk saklausīt sevi. Un sāku runāt nedaudz savas dzejas. Gribu prast to izteikt tā, kā dzirdu sevī, tā kā vēl nav izdevies. Un beidzot arī uzrakstīju, ko jaunu. Bet to vēl nepublicēšu, vispirms kaut kur jānolasa. P.S. Painteresējos, vai vispār zirnekļu tēviņi auž tīklus. Parasti neauž - tā rakstīts Vikipēdijā, bet tas jau nav zinātnisks avots. Pēc dzimumakta, dažkārt arī tā laikā, mātītei sagribas ēst un tā reizēm apēd tēviņu. Pisaura ģints tēviņi pirms pārošanās pienes mātītei paša noķertu mušu, kuru mātīte dzimumakta laikā apēd.
|
Marts Pujāts no Ceļojuma ar dzejniekiem 2010. g. Dzejas dienās. iemetu aci gūglē un pirmais dzejolis, kas atradās.. " ceļmalā usnas aug asas garš cilvēks iet pa nogales ceļu uz jūras pusi malā balts zirgs tik balts tik klusi ceļš akmeņains un putekļains un smags kā garā cilvēka mūžs un tomēr balts tik balts kā usnas pūkas vēji pūš" Nogale ir apdzīvota vieta. "Nogales ceļš uz jūras pusi" vestu uz Kalteni, gar kapiem līdz lielajai šosejai (Rīga-Kolka). Sen sen Kaltenē bija arī balts zirgs. Bet tas laikam ir cits ceļš un cits zirgs, jo nemaz tik balts nebija ne zirgs, ne ceļš... |