It kā pasaules gals. Protams - Zemes gals. Sajūtas sākumā maldina, bet patiesībā - cilvēku civilizācijas gals uz Zemes. Jā to sapņoju. Laikam daudzi arī miruši. Bet es pacēlos līdzi nedaudziem. Un vēroju Zemi, no kuras attālināmies. To pārklājusi tāda kā sērga. Tukšums. Skatos uz to zemes lodi, kas reiz bija zila, bet nu ir dzeltena, vien daži nelieli pleķi gaišā un spilgtā zilumā. Bet tas vairs nav no ūdens un atmosfēras (vai nu no kā tas ir). Un es ar cerību skatos un iztēlojos, kā pamazām laika gaitā Zeme atjaunosies, kā tur cilvēki atgriezīsies. cits sapnis. Lasu vēstuli dr.lv. Beigās "..visslēpjamākais puisis..." izlasīju visu teikumu, bet aizmirsu, modinātājzvans traucē izlasīt vēlreiz, lai labāk iegaumētu. Kas tur bija, nezinu. Kāds tiek slēpts?
|