Šorīt atkal sapnis. Šķiet, ka tas ir progress. Kaut kur lasīju, kaut kur
arī bija dzirdēts, ka tiem, kam nerādās sapņi, viss kārtībā ar nervu
sistēmu.. vai kaut kā līdzīgi.. nav par ko stresot
(;D) Bet tā nemaz nav, citādi būtu ļoti daudz cilvēku, kam katru nakti
sapņi.. Nē, katru nakti murgi. Varbūt laimīgie nesapņo?. Nav līdz
pilnībai laimīgu cilvēku, tādēļ, ka vienmēr iesaistās nākotne.
Biju pie jūras, paisums. Jūra bija ļāvusi gaisam piekļūt mālainajai zemei un nelielajiem akmeņiem tajā. Pāri tiem uz jūru steidzās pīļu mātītes ar saviem pīlēniem. (dažus metrus pa kreisi no manis) Daudz, nebūtu iespējams saskaitīt... Tā aptuveni.. vismaz 20 lielās pīles un tad katrai vidēji pieskaitam 7 pīlēnus. Kopā ~ 160... Nē pīlēnu bija vairāk.. Vairāk par 200.
Un to redzēja arī kāds no mazajiem vanagiem vai ērgļiem. Viņš tuvojās. Bet es meklēju, kur mans binoklis, netālu uz zemes vajadzēja būt. Gribēju redzēt, kā tas plēsējs noķer pīlēnu.
Viņš pikēja, šķiet, viens pīlēns pagalam, bet varbūt nokļūdījās. Binokli nevarēju atrast..
un tad.. nedaudz tālāk pa kreisi pie pašas jūras auga daži milzīgi koki. Pie tiem bija cilvēki, kurus. Viņi kaut kam gatavojās, būvēja nojumi vai kaut ko līdzīgu. Vien mirkli šaubījos - turpināt vērot, kā izvērtīsies šī situācija ar vanagu (?) un pīlē, vai arī doties palīdzēt cilvēkiem. Viņus pazinu. Un devos pie tiem.
Es nebiju no malas. Biju savējais. Nodomāju, ka esmu sapņotājs, tāds, kurš nemanāmi var aiziet pasaulē, viegli pazust. Daba ar mani īpaši runā un vilina prom.
Cilvēki rosījās lielo koku ēnā. Starp koku stumbriem bija jau novilkuši kaut ko līdzīgu virvēm, samudžinātiem tīkliem. Vienu deva arī man, pārmetu to pār zaru (bet varbūt to izdarīja kāds cits) un vilku... nejutu spēku savās rokā. Bet jutos nedaudz neērti, slikti, ka nespēju viens tik ar to galā. Man palīdzēja. Vispirms viens cilvēks, pēc tam otrs. Un tad man bija spēks, vairs nevajadzēja palīdzību, vilku viens pats līdz bija stingri nostiepts... Prasīju, vai pietiks. Jā.
Nodomāju, ka veidojam milzu šūpuļtīklu, kādus vismaz 10 metrus garu, lai būtu vietas mums visiem.
Bija vēl citi sapņi, bet tā kā šis man bija ļoti svarīgs, tad to bieži atkārtoju domās, kad miegs bija nedaudz pagaisis. Varbūt dienas laikā atcerēšos pārējos.
ak, jā. Pirms neilga laiciņa ieradās 2 jaunie dzīvokļa biedri.
Biju pie jūras, paisums. Jūra bija ļāvusi gaisam piekļūt mālainajai zemei un nelielajiem akmeņiem tajā. Pāri tiem uz jūru steidzās pīļu mātītes ar saviem pīlēniem. (dažus metrus pa kreisi no manis) Daudz, nebūtu iespējams saskaitīt... Tā aptuveni.. vismaz 20 lielās pīles un tad katrai vidēji pieskaitam 7 pīlēnus. Kopā ~ 160... Nē pīlēnu bija vairāk.. Vairāk par 200.
Un to redzēja arī kāds no mazajiem vanagiem vai ērgļiem. Viņš tuvojās. Bet es meklēju, kur mans binoklis, netālu uz zemes vajadzēja būt. Gribēju redzēt, kā tas plēsējs noķer pīlēnu.
Viņš pikēja, šķiet, viens pīlēns pagalam, bet varbūt nokļūdījās. Binokli nevarēju atrast..
un tad.. nedaudz tālāk pa kreisi pie pašas jūras auga daži milzīgi koki. Pie tiem bija cilvēki, kurus. Viņi kaut kam gatavojās, būvēja nojumi vai kaut ko līdzīgu. Vien mirkli šaubījos - turpināt vērot, kā izvērtīsies šī situācija ar vanagu (?) un pīlē, vai arī doties palīdzēt cilvēkiem. Viņus pazinu. Un devos pie tiem.
Es nebiju no malas. Biju savējais. Nodomāju, ka esmu sapņotājs, tāds, kurš nemanāmi var aiziet pasaulē, viegli pazust. Daba ar mani īpaši runā un vilina prom.
Cilvēki rosījās lielo koku ēnā. Starp koku stumbriem bija jau novilkuši kaut ko līdzīgu virvēm, samudžinātiem tīkliem. Vienu deva arī man, pārmetu to pār zaru (bet varbūt to izdarīja kāds cits) un vilku... nejutu spēku savās rokā. Bet jutos nedaudz neērti, slikti, ka nespēju viens tik ar to galā. Man palīdzēja. Vispirms viens cilvēks, pēc tam otrs. Un tad man bija spēks, vairs nevajadzēja palīdzību, vilku viens pats līdz bija stingri nostiepts... Prasīju, vai pietiks. Jā.
Nodomāju, ka veidojam milzu šūpuļtīklu, kādus vismaz 10 metrus garu, lai būtu vietas mums visiem.
Bija vēl citi sapņi, bet tā kā šis man bija ļoti svarīgs, tad to bieži atkārtoju domās, kad miegs bija nedaudz pagaisis. Varbūt dienas laikā atcerēšos pārējos.
ak, jā. Pirms neilga laiciņa ieradās 2 jaunie dzīvokļa biedri.