Skatos tai sveču gaismā un nekā nav. Domāju, ka neko tā arī neieraudzīšu. Iztēle pieklibo? Nevar būt! Nē, patiešām šoreiz kaut kas galīgi neinteresants tika izliets. Sasprindzināju iztēli (nekad šim pasākumam iepriekš tas nebija nepieciešams) un ieraudzīju. Galva! Grozot to metāla gabalu, saskatīju pavisam 4 dažādas galvas, profilā, protams. Divām bija ļoti lieli deguni. Vienai no tām divām bija liels un līks deguns un cepure. Otrai - vienkārši kroplīgs un liels deguns un, šķiet ka parūka uz galvas. Trešai galvai deguns kā kartupelis, mazas acis (sopīdēj' cauri) un saviebta mute - kopumā izskatījās ļaunais tēls. Ceturtā galva tāda maziņa un profils kā normālam cilvēkam, bet liela cepure galvā.
Un man jums jāpziņo, ka šitādus profilus var sameklēt praktiski jebkurā izlietā laimē.
:D šoreiz nekā, kam varētu piedomāt nozīmi. Nu sāde! Nekad tā nav bijis.
Varbūt kādam no jums šķiet, ka šitā mana aizraušanās ar alvas liešanu nozīmē, ka esmu māņticīgs un tiešām domāju, ka tas, ko tai laimē (kas nu tā par laimi ļaunā sejā?) izlej, tad arī piepildās. Bet nekā! Visi tie māņi ir pašprogramēšana (šāda vārda laikam nemaz nav). Ja kādam kaut kas piepildās, tad tādēļ, ka pats tik ļoti noticējis, apziņā vai/un zemapziņā iespiedies tā, ka pēc tam uz to tiecas un sasniedz. Tas ir gluži kā ar pareģojumiem. Atceras tos retos, kas nejauši piepildījušies, bet to, kas nepiepildās pārsvarā aizmirst. Ar pareģojumiem gan ir nedaudz sarežģītāk, piemēram, ja kāds pirms dažiem gadsimtiem pareģojis, ka milzu metāla putni pārvadās cilvēkus pa gaisu.
Pirms trim gadiem gan izlēju sirsniņu. Un tā arī notika. Izlēju.
Un man jums jāpziņo, ka šitādus profilus var sameklēt praktiski jebkurā izlietā laimē.
:D šoreiz nekā, kam varētu piedomāt nozīmi. Nu sāde! Nekad tā nav bijis.
Varbūt kādam no jums šķiet, ka šitā mana aizraušanās ar alvas liešanu nozīmē, ka esmu māņticīgs un tiešām domāju, ka tas, ko tai laimē (kas nu tā par laimi ļaunā sejā?) izlej, tad arī piepildās. Bet nekā! Visi tie māņi ir pašprogramēšana (šāda vārda laikam nemaz nav). Ja kādam kaut kas piepildās, tad tādēļ, ka pats tik ļoti noticējis, apziņā vai/un zemapziņā iespiedies tā, ka pēc tam uz to tiecas un sasniedz. Tas ir gluži kā ar pareģojumiem. Atceras tos retos, kas nejauši piepildījušies, bet to, kas nepiepildās pārsvarā aizmirst. Ar pareģojumiem gan ir nedaudz sarežģītāk, piemēram, ja kāds pirms dažiem gadsimtiem pareģojis, ka milzu metāla putni pārvadās cilvēkus pa gaisu.
Pirms trim gadiem gan izlēju sirsniņu. Un tā arī notika. Izlēju.