Daudz krāsot žogu nesanāca, jo lietus.. Toties izliju braucot ar velo.. Tā pamatīgi, šorti viscaur slapji. Mati izlaisti jē, un cilvēki mašīnās atskatās. Tie jau nez vai nojauta, ka tā salīt ļoti patīkami. Vien tas negaiss. Tā uzmanīgi minu pedāļus, ka ne par aktīvu - virs galvas zibina un dārd. Tas tik būtu joks, ja mani tā saspertu zibens, he. Lai nu kā tiem Sony Ericsson čakarējas austiņu ligzda vai pogas, tomēr ūdeni šie panes labi. Izmirkšana lietū tomēr ir nieks, ja salīdzina ar sekundes ilgu elpas aizturi Daugavas ūdenī. Darbojas kā iepriekš. Un tad nu sanāca netikai prieka, bet arī nepieciešamības dēļ, gājiens uz jūru lietusgāzēs. Mājas atslēga izkrita caur terases grīdas dēļiem. Labi, ka tur var palīst apakšā. Uz vēdera pa gružiem un brūnām smiltīm. Paskalojos jūrā vien īsu brīdi, jo tuvumā tas zibens. Atpakaļceļā gan aizmirsu par zibeni un sāku skriet, jo krusa sāka biedēt. Gandrīz 1cm diametrā tie krusas graudi. Nekā sāpīga. Biju zem jumta jau, kad sāka smagāk krist krusa. |