Telpas · elpa

fotogrāfija nevis kā attēls, bet iemesls

vakar fotografēju Ziemassvētku pasākumu koledžā pasniedzēju un studentu bērniem.
Bērni ir tik ļoti ļoti dažādi. Dažiem mamma neļāva tik ļoti spēlēties tā, kā darīja daudzi citi. Daži nemaz negribēja, baidījās, bet pašās beigās tomēr raudošā meitene tika pie lielā mīļā lāča Bārnija.
Man vēl ir daži saldumi Bārnijs. Dairas dāvātā medus torte. Te ir karstvīns, ir diapozitīvi, bet


Mati stāv uz grīdas, tie bija mani.
Ir izmaiņas, tikai nesaprotu kādas. Un atkal zinu, ka ļoti daudz ko nemaz nevar mainīt un nemaz nevajag censties.

Dairas fotogrāfija:


Un atvadu ballīte. Atā... Skandināvijas kalnu spēku un izturību Tev!
Janvāris būs ļoti neparasts. Mmm jā, nākošais gads tāds būs.

Un redzēju pavisam lielus bērnus
Visi cilvēki ir bērni, tikai apauguši ar ķērpjiem, sūnām, piepēm...

Nez vai vecāki savos sīčos saredz to, kādi tie kļūs? Redz tikai labāko, redz to, ko grib redzēt.