Telpas · elpa

Šodien eksāmenā modernisma un postmodernisma kultūrā rādīju tādu prastu prezentāciju par bītņiku karali Džeku Keroaku (Kerouac, ja nepatīk mans tulkojums) ietekmēts.  Viņam un tai ģenerācijai (:D beat generation) bija liela nozīme Amerikas un daudzu citu zemju sabiedrību ietekmēšanā. Vēl aizvien turpinās. No viņu radītā ietekmējās citi literāti, mūziķi, mākslinieki un daudzi citi grupējumi. Hipiji radās ar paldies bītņikiem.

Un kas tad man? Re, esmu izlasījis vien dažus fragmentus no Koroaka rakstītā, pāris aprakstus literatūrpētnieku izpildījumā, atsauksmes, vēsturiskus faktus. Šis tas aizķērās, bet nebūs nekāds mans paraugs un grāmata "On the road" netiks slavināta no manis. Zinu, kaut vēl neesmu sācis lasīt. Bet izlasīšu.

Ietekmējies tādā ziņā, ka arī plānoju rakstīt autobiogrāfisku aprakstu. Plānoju nopietnāk to sākt februārī. Visu to, ko atceros par sevi un saviem vērojumiem. No pašām pirmajām atmiņām. Tas būtu nākamais solis šai virzienā.. Nu te, blogs ir solis pirms tā nākamā. Te jau diezgan daudz tādu aprakstu ir. Tikai jāliek kopā, jāaizpilda tukšie laukumi. Mans darbs, kas taps (jau top ar šo pašu rakstu vien), gan būs manai paša lietošanai. Sevis pētniecība. Gandrīz kā skats no malas.
Vai, tas būs ļoti smagi! Būs tur tomēr kādi melnie plankumi, par kuriem es vien zināšu, jo zinu tikai es. Kaut zinātu, ka nekad neviens cits to nelasītu (ja uzrakstīšu), tad tik un tā nespētu to uzrakstīt.