ak, šie kaķi. Mičiņš pie plaukstas Pogas mati (spalvas!? kaķspalvas) vēl nedaudz uz mana violetā džempera. Un tagad Mikiņš manā vecajā dzīvoklī. Ak, jā, nedaudz te paciemojos. Padauzos ar kaķi, viņam te nav ar ko kauties. Un iztīrīju kasti. Un mājās Muris. Bet viņš, laimīgais, zina, kas ir zaļa zālīte un putniņu un peļu medības. Bet dzīvokļa kaķis, laimīgs, ja nezina. Mēs, cilvēki, gan zinām visu un vēl vairāk. |
|
Previous Entry · Leave a Comment · Add to Memories · Tell A Friend · Next Entry |