nelaime laimē
vai tomēr
laime nelaimē
?

Latvju dievības

1. Skopuma dievība - Skujutevs
2. Pēcceļojuma iztaujāšanas dievība - Redzējako
3. Pensijas gaidīšanas dēmons - Pastānekānav
4. Sētnieku aizbildnis - Tutenekakā
5. Šaubu dievība - Ajanunē
6. Pēdējā vārda dievība - Amutitaturi
7. Žēlsirdības dievība - Vakužēls
8. Vienaldzības dievība - Amantakas
9. Izbrīna dievība - Inugan
10. Otrā rīta dievība - Kāi
11. Mērījumu neprecizitātes dievība - Neštimkaukā
12. Sabiedrisko tualešu vietu ierādīšanas dievība - Tupikate
13. Seksa uzsākšanas dievība - Maniauksts
14. Seksa izbeigšanas dievība (katram dzimumam sava)- Tasbiviss un Tākāaliņšderētu
15. Kaunīguma dievība - Kotaesesjautāc
16. Absolūtās pārliecības dievība - Vaitadtānavs
17. Apbrīna dievība - Nutudods
18. Neviltota izbrīna dievība - Jopcigpopciga
19. Nožēlas dievība - Teteunubijs
20. Aizkaitinātības dievība - Nuvaizinies
21. Pavedināšanas dievība - Tulabizsties
22. Vērtēšanas dievība - Sūdckaukāc
23. Sieviešu mūžīgo atrunu dievība - Amangalvasāpa
24. Vieglprātības dievība - Kurteubijgalva
25. Sievas negaidītās ierašanās dievība - Kotadtute
26. Samierināšanās dievība - Konuvairs
27. Līdzjūtības dievība - Teunuganneiets
28. Pieticības dievība - Kotaesjauneko
29. Smēķēšanas dievība - Pīpētkācies
30. Dzeršanas dievība - Vienctākāderējs
31. Ēšanas dievība - Kānurīs
32. Nesaturēšanas dievība - Amanpiekakājas
33. Nerūpisma dievība - Amanpiekājas
34. Pašapmierināšanas dievība - Anukaespats
35. Pasūtīšanas dievība - Ejtaktū (C)

Patīkami neredzēt vairs nevienu politisku reklāmu.

Iesaku: noskatīties dokumentālo filmu "Kā tev klājas, Rūdolf Ming?". Īsumā tā ir par 13 gadus vecu zēnu (nu viņam jau ir 15), kurš ir aizrāvies ar zīmētu šausmeņu veidošanu. Tā guva lielu atsaucību kinoforuma "Arsenāls" laikā, filmas galvenais varonis ir arī man personīgi pazīstams. Tādēļ no savas puses varu piebilst neticēt pilnīgi visam, kas filmā rādīts, kaut arī tā ir dokumentālā filma; lai skatītājiem būtu interesantāk, režisoram bija nepieciešama kāda odziņa. Pati gan es tikai vēl gaidu, kad šī filma atbrauks uz galvenā varoņa dzimto pilsētu, lai to noskatītos, bet visas atsauksmes bija tikai pozitīvas, ko dzirdēju, arī googlē nekādu cilvēku nepatiku es neatradu. Pirmizrādes laikā visi esot smējušies līdz asarām. Šobrīd laikam var skatīties kino Rīga.

The gift of music is to bring people together, to create not only a shared identity, but to embrace a shared humanity, to truly know ourselves is to realise how we are connected to each other.

uzticības zefīrs ar manāmu sapratnes piegaršu

No one's gonna take me alive
Time has come to make things right
You and I must fight for our rights
You and I must fight to survive

Ja tu nesaproti to, ko tu dari, tad dari to kārtīgi. /Mērfija likums/

Tu atnāci
Savām plaukstām
Vientulību sasildīt
/J.Anmanis/

Vai nav savādi, ka mūsu dzīvi nosaka nevis nozīmīgie un skandalozākie notikumi, bet gan sīkie, kas paslīd garām gandrīz nepamanīti. Turklāt tie, kas mūsos pēkšņi modina nemieru un paver jaunu ceļu, neizriet no loģiskiem apsvērumiem, bet rodas pārsteidzošā kārtā. Tā vien šķiet, ka aiz ikdienas dzīves risinās vēl kāda cita - noslēpumaina dzīve, un viss, ko mēs maldīgi uzskatām par savu esību un attīstību, ir tikai nejauša sakritība; kādu dienu nāk grūdiens - un visas zināšanas sabrūk...
/Ē.M.Remarks "Džema"/

Why do you come here
When you know it makes things hard for me?
When you know, oh
Why do you come?
Why do you telephone? (Hmm...)
And why send me silly notes?
I'm so sorry
I'm so sorry

"Grāmatā, ko es Tev dāvināju dzimšanas dienā, izplēsta lappuse ar manu ierakstu.
"Es nezinu, grāmata ir bijusi daudzu rokās," - tu teici.
Būtībā es sen esmu šī izplēstā lappuse Tavā grāmatā, kuras manuskripts varbūt pat neeksistē."

"Es varu dzīvot vienīgi kā tītenis - ap otru vijoties. Kaut Tu, zelta krastu meklētāj, cilvēk ar asinīm no vikingu mežonības, kaut Tu mani saprastu.
Cilvēks ir kā kokle ar daudzām stīgām, un nekad nevar zināt, kura no tām skanēs vai trūks."

/Gundega Repše "Īkstīte"/

Dzīvi nav iespējams pilnībā izdzīvot, cenšoties dzīvot katru tās mirkli līdz pēdējai robežai.

Stadionā šodien velo diena. Kāda aptuveni 11 gadus veca meitene uz tāda maziņa ritenīša centās iemācīties ar to braukt. Grūti, grūti gan gāja, turklāt nepateicīgais segums lika velosipēdam kratīties kā tādai apšu lapai saltā vējā, kas visu braukšanu vien apgrūtināja. Bet nu gribasspēks meitenei bija, un pēc pāris minūtēm viņa jau cēli apbraukāja vairākus apļus.
Pēc aptuveni stundas, mērojot to pašu ceļu, apkārt braukāja kāds 5-gadīgs puišelis ar koši izrotātu ķiveri galvā. Kaut ritenis bija vēl mazāks un likās, ka, lai nobrauktu pāris metrus, ir nepieciešami kādi 10 mīnieni (man loģiskāk būtu tādu attālumu noiet kājām, bet viss jau laikam sākas no mazumiņa), šis braucējs (kaut arī stipri jaunāks par iepriekš redzēto meiteni) nebija vairs nekāds iesācējs un braši apbrauca stadionu vairākkārt, kamēr tētis lēnām čāpoja, ēzdams ledusaukstu saldējumu kraukšķīgā vafelē (un vēl ar šokolādes maliņu).

Tas man lika censties atcerēties, kā es pati reiz mācījos braukt ar velosipēdu. Jāsaka gan, ka tieši to maģisko dienu "Es to tikko iemācījos, mamm!!" neatceros, bet laikam jau īpaši smagi nebija. Iestūma lielākā ātrumā, un tā nu es aizripoju. Grūtāk gāja ar iemācīšanos to visu uzsākt, kad vēl nav tā galvu reibinošā ātruma.

Vai tu atceries, kā iemācījies braukt ar velosipēdu?

Cilvēks savai rīcībai atrod jebkuru iemeslu, ieņemot vienu, saviem noziegumiem - jebkuru attaisnojumu, izņemot vienu, savai drošībai - jebkuru iemeslu, izņemot vienu, un šis viens ir viņa gļēvulība.
/Dž.B.Šovs/

What is this life if, full of care,
We have no time to stand and stare.
/W.H.Davis/

"Dažkārt tu nezini kāpēc, bet trencies kopā ar otru cilvēku uz noteiktu vietu noteiktā laikā un abiem tur ir jābūt. Uz jautājumu - kāpēc? šajā gadījumā nav atbildes. Tumša dziņa vai neskaidra nojauta, instinkts vai prāts - es nezinu, kurš to saka priekšā. Es zinu vienīgi to, ka svarīgs ir Mirklis - še piepildīts, tas kādā blakus pasaulē iemanto mūžību un turpinās bezgalīgi. Tā ir mana Mirkļu Mūžības Teorija."

"[..] - šodien es pieredzēju ārkārtīgi dīvainu gadījumu. Vagonā kopā ar mani iekāpj kāds cilvēks, nenosakāma vecuma vīrietis uzvalkā, visnotaļ kārtīgs un tā tālāk, apsēžas savā solā un sēž. Tad pēkšņi, bez jelkāda brīdinājuma nometas zemē guļus un lūkojas uz visu sēdošo kurpēm... Ko dara sēdošie? Viņi ir šausmīgi uztraukti un visvairāk par to, ka nav iespējams saprasties ar šo cilvēku, būt klātesošiem viņa apziņā... Tad cilvēks pieceļas, notrauc no uzvalka putekļus un apsēžas, domīgs un drūms. Pēc trīs stundu nogurdinoša ceļojuma incidents jau nogrimis aizmirstības putekļos. Vai nav jauks stāsts, kā jūs domājat?"

"Nāve ir vienīgā vienlīdzība, kas vēl pastāv uz zemes. Ja tās vairs nebūs, tad cilvēku naidam nebūs robežu."

/I.Ābele "Uguns nemodina"/

I need to be cleansed
It's time to make amends
For all of the fun
The damage is done
And I feel diseased
I'm down on my knees
And I need forgiveness
Someone to bear witness
To the goodness within
Beneath the sin
Although I may flirt
With all kinds of dirt
To the point of disease
Now I want release
From all this decay
Take it away
And somewhere
There's someone who cares
With a heart of gold
To have and to hold

/Depeche Mode/