"Grāmatā, ko es Tev dāvināju dzimšanas dienā, izplēsta lappuse ar manu ierakstu.
"Es nezinu, grāmata ir bijusi daudzu rokās," - tu teici.
Būtībā es sen esmu šī izplēstā lappuse Tavā grāmatā, kuras manuskripts varbūt pat neeksistē."

"Es varu dzīvot vienīgi kā tītenis - ap otru vijoties. Kaut Tu, zelta krastu meklētāj, cilvēk ar asinīm no vikingu mežonības, kaut Tu mani saprastu.
Cilvēks ir kā kokle ar daudzām stīgām, un nekad nevar zināt, kura no tām skanēs vai trūks."

/Gundega Repše "Īkstīte"/