Apskaut mani
Skaitot olimpisko pulsu
05 Novembris 2014 @ 23:08
es šobrīd
27 Jūlijs 2014 @ 16:18
Oh, deer, oh, bear, oh, elk!
Biju mežā (purvā). Satiku senu paziņu (lasīt - alnieni). Bija kādus 100m no manis. Gandrīz dabūju sirdstrieku, bet droši vien viņa pati no manis baidījās vēl vairāk kā es no viņas. Aizrikšoja dziļāk mežā prom.
Lāceņu šogad maz. Tikai kādus 3l salasījām. Dzirdēts jau, ka šis galīgi nav lāceņu gads, pārāk sauss un karsts laiks. Un, iespējams, tieši šo laikapstākļu dēļ vajadzēja mēģināt lasīt pāris nedēļas ātrāk. Anyway, dažām mazām burciņām jau sanāks.
Ārā līst. Gribēju ar ričuku peldēt aizbraukt, bet laikam nesanāks. :(
Lāceņu šogad maz. Tikai kādus 3l salasījām. Dzirdēts jau, ka šis galīgi nav lāceņu gads, pārāk sauss un karsts laiks. Un, iespējams, tieši šo laikapstākļu dēļ vajadzēja mēģināt lasīt pāris nedēļas ātrāk. Anyway, dažām mazām burciņām jau sanāks.
Ārā līst. Gribēju ar ričuku peldēt aizbraukt, bet laikam nesanāks. :(
26 Maijs 2014 @ 00:05
P.S. Un 10 eiro ceļa izdevumiem.
Skatos jau kārtējo reizi uz slaveno Ždanokas biļeti un nupat sapratu, ka tas rokraksts vēstulē man šķiet pazīstams... Cilvēks tieši no Cēsīm, kuram šādas trakās idejas noteikti varētu ienākt prātā. Un jo vairāk es par to domāju, jo pārliecinātāka es esmu, ka tiešām tas ir TAS cilvēks. Hmm, rīt jāpiezvana, jānoskaidro.
25 Maijs 2014 @ 23:53
#iihfrus
16 Februāris 2014 @ 18:01
racēji
Es saprotu, ka daudziem latviešu bāleliņiem Martina "tikai" sudrabs griež kā nazis sirdī, bet nevajag aiziet galējībās ar taisnības meklējumiem. Visi tagad apspriež slaveno 4x4.47s startu.
Es kā cilvēks, kurš savā mūžā ir izskrējis desmitiem, simtiem, tūkstošiem īso sprinta gabalu, varu ar tīru sirdsapziņu apgalvot, ka izskriet vienādus četrus startus pēc kārtas nav nekāda māksla, un tam nav vajadzīga nekāda blēdīšanās. Nezinu, kas tas par "ekspertu", kurš apgalvo, ka tas nav iespējams. Kāpēc ne? Tie ir tikai daži metri, tas nav kilometra skrējiens, kur sakritība simtdaļās būtu tiešām neparasta. Ja sportistam ir normāla fiziskā sagatavotība (t.i. viņš nav pilnīgs amatieris, kuriem raksturīga liela nestabilitāte rezultātos), tad es neredzu nevienu iemeslu, kādēļ apšaubīt Tretjakova labos starta rezultātus. Viņš bija ļoti ātrs jau visu sezonu un Sočos to tikai vēlreiz apliecināja.
Labi ir meklēt taisnību, bet sportā ļoti bieži tā taisnība pagriežas ar muguru, īpaši "lielajā" sportā. Šmaukšanās vienmēr ir bijusi un būs, bet nevajag meklēt svēto patiesību tur, kur nevajag. Meklējiet dopingu, meklējiet neatbilstošu slieču apstrādāšanu, meklējiet kaut kādas mistiskas ledus temperatūras pārmaiņas (kas, sorry, man neizklausās reālas, jo to nevar paveikt tik īsā laika posmā, lai realizētu atšķirības jau starp sportistu braucieniem). Un, galu galā, samierinieties ar situāciju. Mēs visi tāpat zinām, kuri ir vislabākie. :)
Es kā cilvēks, kurš savā mūžā ir izskrējis desmitiem, simtiem, tūkstošiem īso sprinta gabalu, varu ar tīru sirdsapziņu apgalvot, ka izskriet vienādus četrus startus pēc kārtas nav nekāda māksla, un tam nav vajadzīga nekāda blēdīšanās. Nezinu, kas tas par "ekspertu", kurš apgalvo, ka tas nav iespējams. Kāpēc ne? Tie ir tikai daži metri, tas nav kilometra skrējiens, kur sakritība simtdaļās būtu tiešām neparasta. Ja sportistam ir normāla fiziskā sagatavotība (t.i. viņš nav pilnīgs amatieris, kuriem raksturīga liela nestabilitāte rezultātos), tad es neredzu nevienu iemeslu, kādēļ apšaubīt Tretjakova labos starta rezultātus. Viņš bija ļoti ātrs jau visu sezonu un Sočos to tikai vēlreiz apliecināja.
Labi ir meklēt taisnību, bet sportā ļoti bieži tā taisnība pagriežas ar muguru, īpaši "lielajā" sportā. Šmaukšanās vienmēr ir bijusi un būs, bet nevajag meklēt svēto patiesību tur, kur nevajag. Meklējiet dopingu, meklējiet neatbilstošu slieču apstrādāšanu, meklējiet kaut kādas mistiskas ledus temperatūras pārmaiņas (kas, sorry, man neizklausās reālas, jo to nevar paveikt tik īsā laika posmā, lai realizētu atšķirības jau starp sportistu braucieniem). Un, galu galā, samierinieties ar situāciju. Mēs visi tāpat zinām, kuri ir vislabākie. :)
23 Janvāris 2014 @ 20:06
Sakiet, ko gribat, bet vērtīgākā zelta medaļa Latvijas komandai Sočos būs tad, ja visi sportisti sveiki un veseli nokļūs atpakaļ mājās. Ja man būtu jābrauc uz Sočiem, es laikam iepriekš 7x pārdomātu pirms pieņemtu gala lēmumu.
23 Novembris 2013 @ 12:39
nekā personīga
Taču beidziet reiz cepties par to signalizāciju. Es kā apsargs arī nebūtu nevienu evakuējis un es kā darbinieks vai pircējs arī nebūtu evakuējusies tajā situācijā. Kāpēc gan tas būtu jādara, ja pēc trauksmes signāla netika atrasts neviens pamatots trauksmes iemesls?
Mācījos vidusskolā, mums vismaz 4x gadā atskanēja ugunsdrošības trauksme, bet tā allaž bija viltus trauksme. Evakuējās varbūt pirmās 2 reizes, bet pēc tam signālam neviens pat nepievērsa uzmanību. Arī universitātē reiz tieši rakstījām eksāmenu, kad piepeši atskanēja trauksme. Abi pasniedzēji, kas mūs pieskatīja, tikai palūkojās viens uz otru, sākumā nelikās ne zinis, bet pēc kādām 5min, kad joprojām trauksme netika izslēgta, viens no viņiem aizgāja pārbaudīt, kas noticis. Mēs tikmēr joprojām turpinājām rakstīt eksāmenu.
Es lieliski saprotu, ka šāda situācija nav normāla un reiz var novest pie traģiskām sekām. Gluži kā "vilks aitās" - pirmās reizes cilvēki notic, bet tad, kad vilks patiesi nokļuvis aitu barā, visi izliekas ganiņu nedzirdam, jo viņš taču atkal mānās. Arī signalizācijas trauksmes mānās. Neesmu speciāliste, nezinu, kāpēc šādi trauksmes zvani mēdz mānīties (un vai vispār tie mānās vai arī ieslēdzas cilvēka acij neredzamu iemeslu dēļ). Kāpēc regulāri paralizēt visu savu darbu tikai tāpēc, ka atkal ieslēgusies melīga signalizācija? Protams, tas nav normāli, ka tā ieslēdzas bez iemesla, tomēr tehnikas ceļi reizēm ir tik neizdibināmi!
Uzskatu, ka signalizācijas darbībai bija divi izskaidrojumi. Vai nu tā bija nekaunīga sagadīšanās, ka atkal nostrādāja tieši pirms nelaimes (nebija jau pirmā reize, cik saprotu). Vai arī tas bija Dieva pirksts, kas brīdināja par briesmām, bet cilvēki to neuztvēra nopietni. Atvainojiet, bet vismaz šobrīd es citus iemeslus ieraudzīt nevaru. Ugunsdrošības trauksmes nemēdz brīdināt par palielinātu spiedienu konstrukcijās.
Mācījos vidusskolā, mums vismaz 4x gadā atskanēja ugunsdrošības trauksme, bet tā allaž bija viltus trauksme. Evakuējās varbūt pirmās 2 reizes, bet pēc tam signālam neviens pat nepievērsa uzmanību. Arī universitātē reiz tieši rakstījām eksāmenu, kad piepeši atskanēja trauksme. Abi pasniedzēji, kas mūs pieskatīja, tikai palūkojās viens uz otru, sākumā nelikās ne zinis, bet pēc kādām 5min, kad joprojām trauksme netika izslēgta, viens no viņiem aizgāja pārbaudīt, kas noticis. Mēs tikmēr joprojām turpinājām rakstīt eksāmenu.
Es lieliski saprotu, ka šāda situācija nav normāla un reiz var novest pie traģiskām sekām. Gluži kā "vilks aitās" - pirmās reizes cilvēki notic, bet tad, kad vilks patiesi nokļuvis aitu barā, visi izliekas ganiņu nedzirdam, jo viņš taču atkal mānās. Arī signalizācijas trauksmes mānās. Neesmu speciāliste, nezinu, kāpēc šādi trauksmes zvani mēdz mānīties (un vai vispār tie mānās vai arī ieslēdzas cilvēka acij neredzamu iemeslu dēļ). Kāpēc regulāri paralizēt visu savu darbu tikai tāpēc, ka atkal ieslēgusies melīga signalizācija? Protams, tas nav normāli, ka tā ieslēdzas bez iemesla, tomēr tehnikas ceļi reizēm ir tik neizdibināmi!
Uzskatu, ka signalizācijas darbībai bija divi izskaidrojumi. Vai nu tā bija nekaunīga sagadīšanās, ka atkal nostrādāja tieši pirms nelaimes (nebija jau pirmā reize, cik saprotu). Vai arī tas bija Dieva pirksts, kas brīdināja par briesmām, bet cilvēki to neuztvēra nopietni. Atvainojiet, bet vismaz šobrīd es citus iemeslus ieraudzīt nevaru. Ugunsdrošības trauksmes nemēdz brīdināt par palielinātu spiedienu konstrukcijās.
09 Septembris 2013 @ 22:31
ugunsgrēks bez zentas esot kā kobra bez semīra
25 Jūlijs 2013 @ 19:09
sapņojot par brīnišķīgu piektdienu
Nespēju/neprotu sejasgrāmatā nosūtīt vēstuli. Ziņojumu sadaļu vispār never vaļā, bet, uzrakstot ziņu tieši pie profila, parādās vien "Fail to send". Nu paldies. Šis portāls man allaž licies nepraktisks - gan tad, kad es to vispār neizmantoju, gan tagad, kad "man ir savs profils". Vēl aizvien man problēmas sagādā tāda man tik svarīga opcija kā padarīt pēc iespējas vairāk informācijas par mani apslēptu citiem. Oranžajā portālā ir vienkārši - visi ķekši pie aktivitātēm un nekādas liekas informācijas par mani citiem portāla lietotājiem. Bet te ir tāds haoss! Jāmeklē, nez kur vēl būs paslēpta kāda opcija ar public, jāzīlē, kā varētu neļaut citiem atzīmēt mani savās fotogrāfijās, jācer, ka googlē mans profils neparādās utt. Man facebook ir par sarežģītu, atvainojiet.
Un tās nav pēdējās manas tehnikas nedienas. Es gan vēl nevaru saprast, kas par vainu - datorpele, windows, google chrome vai vienkārši dators, kurš ieguvis sev jaunu draugu, kuru nelaist vaļā (lasīt - vīrusu). Problēmas sagādā teksta iezīmēšana, scroll lietošana ekrāna labajā pusē (ne ar bultām, bet lielā "klucīša" vilkšana), kā arī vienkārša kursora novietošana tekstā (tas nepārtraukti iezīmē blakus esošo vārdu, nevis ļauj man papildināt rakstīšanu).
Ehh, bet labi, dzīvē var būt arī krietni lielākas nepatikšanas.
Un tās nav pēdējās manas tehnikas nedienas. Es gan vēl nevaru saprast, kas par vainu - datorpele, windows, google chrome vai vienkārši dators, kurš ieguvis sev jaunu draugu, kuru nelaist vaļā (lasīt - vīrusu). Problēmas sagādā teksta iezīmēšana, scroll lietošana ekrāna labajā pusē (ne ar bultām, bet lielā "klucīša" vilkšana), kā arī vienkārša kursora novietošana tekstā (tas nepārtraukti iezīmē blakus esošo vārdu, nevis ļauj man papildināt rakstīšanu).
Ehh, bet labi, dzīvē var būt arī krietni lielākas nepatikšanas.
11 Jūnijs 2013 @ 18:43
LEVEL 2 COMPLETED
09 Maijs 2013 @ 22:43
zelta medaļas, hahahahaha
Šī vakara sportacentrs.com pērles:
Pirms spēles:
"Ja Latvija uzvarēs, es savu dēlu nosaukšu par Savielu."
"Ja Latvija uzvarēs, es savējo nosaukšu par Kiru."
Spēles laikā:
"Man ledusskapī stāv plūmju šņabis (no Čehijas), kad spēlējām pret Austriju nolēmu, ka par katriem vārtiem iedzeršu pa glāzītei... Nekas tovakar interesants nesanāca. Tagad, kad nodomāju par katriem vārtiem veikt 60 "presītes", viņi lādē vārtus... Man vairs nav spēka..."
Pirms spēles:
"Ja Latvija uzvarēs, es savu dēlu nosaukšu par Savielu."
"Ja Latvija uzvarēs, es savējo nosaukšu par Kiru."
Spēles laikā:
"Man ledusskapī stāv plūmju šņabis (no Čehijas), kad spēlējām pret Austriju nolēmu, ka par katriem vārtiem iedzeršu pa glāzītei... Nekas tovakar interesants nesanāca. Tagad, kad nodomāju par katriem vārtiem veikt 60 "presītes", viņi lādē vārtus... Man vairs nav spēka..."
07 Maijs 2013 @ 22:11
vecums nenāk viens (vai arī nāk)
Visu laiku centos sevi mierināt, ka veca būšu tikai tad, kad man Rīgā sabiedriskajā transportā dos vietu apsēsties. Tomēr es nebiju paredzējusi, ka tas notiks tik ātri... :D Ak vai.
27 Marts 2013 @ 21:39
skatos un priecājos
