Failed i am vai arī patiesībā patiesību beidzot sapratis pa visiem šiem gadiem.

Patiesību datorspēlē Civilizācijā un šķiet ne tikai spēlē esmu atklājis. Spēlēju civilizāciju kopš iznāca sērijas pirmā daļa, bet nekad nebiju domājis tam pieiet no pacifista puses. Visus šos gadus kopš esmu spēlējis civilizāciju vienmēr visvairāk paticis iekarošanas (Conquest) režīms vai arī mazāk čakarīgais tā atvasinājums domination režīms.
Taču īstā uzvara slēpjas tad ja miers (diplomātija) ir uzvarējis un patiesa uzupurēšanās miera vārdā ir tad, ja tu balso nevis par sevi, bet gan tad ja par to kurš var iegūt balsu vairākumu, lai vienalga kurš pēc iespēja ātrāk iegūts balsu vairākumu un pieliktu punktu visiem kariem. Pat ja tu skaities zaudējis šajā kartē, tā ir uzvara planētai, jo vairs nebūs jākaro par to kurš būs planētas valdnieks. Spēli tu esi zaudējis, bet planēta ir uzvarējusi, jo vairs nav atomkara, cilvēku iznīcināšana un posts. Īstā uzvara ir tad kad diplomātija ir uzvarējusi nevis tanku, atomieroču vai kuģu skaits uzvar.

Būs kādreiz jāiemēģina uzspēlēt Civilizācija īstā pacifistu režīmā, kad par katru cenu cenšas izvairīties no kara un netīkot pēc citu pilsētām.

Ir daudz vieglāk šajā spēlē panākt uzvaru ar spēka palīdzību kā ar diplomātijas palīdzību. There shall be peace!