Papētīju vēlēšanu likumu (konkrētāk vēlēšanu rezultātu skaitīšanas sistēmu)
un saliku to kopā ar savu minmaxētāja, mančkina un vecā čitera domu gājienu.
Izdevās atrast dažas ne gluži broken stratēģijas, bet īstu klasisku minmaxēšanu
imo gan.
Skaitot vēlēšanu rezultātus, viena lieta ir, ka tiek saskaitīts cik balsis
ir nodotas par konkrēto partiju, taču papildus tiek skatīts cik balsis tiek
nodotas par konkrētiem saraksta kandidātiem, jo balsojot sarakstā atzīmē
„plusiņu” tiem kandidātiem kas patīk labāk par citiem un „mīnusiņu” tiem kas
nepatīk. Skaitot vēlēšanu rezultātus katrs kandidāts kam nav papildus atzīme,
dabū 1 punktu (balsi), tam kuram ir „plusiņš” 2 punktus, bet „mīnusiņš” 0
punktus.
Kas beigās rezultējas tajā, ja saraksts „Lēts šņabis visiem par brīvu”
ieguvis 20 vietas Saeimā, tad no sarakstā iesniegtajiem 80 deputātiem (es
neņemu vērā vēlēšanu apgabalu faktoru, lai lieki nesarežģītu minmaxēšanas
saprašanu kā arī tas šajā gadījumā ir mazāk būtiski) tiek tie 20 kuriem ir
visvairāk punkti. Kārtība kādā kandidāti sarindoti vēlēšanu zīmē ir pofig līdz
brīdim kad rodas situācija ar vienādu punktu skaits 20. un 21. vietas ieguvējam
(tad tiek tas kurš bija sarakstā atzīmēts augstākā vietā).
Līdz ar to nonākam līdz stratēģijām kā efektivizēt „plusošanu” un
„mīnusošanu”.
Sabalansētā stratēģija
Klasiskā stratēģija, ka liekam plusiņus tiem kas mums patīk un mīnusiņus
kas nepatīk, bet neko nedaram tiem par kuriem pofig. Plusiņi iegūst 2 punktus,
mīnusiņi 0 punktus, bet nemainītie pofigisti 1 punktu kas nozīmē, ka tie kuri
mums patika iegūst 1 punkta pārsvaru par pofigistiem un 2 punktu pārsvaru pār
negatīvistiem.
Supermančkina stratēģija
No 30 kandidātiem sarakstā mums patīk 5 gab (par pārējiem pofig). Tiem
pieciem pieliekam „plusus” visiem pārējiem „mīnusus”. Plusiņi iegūst 2 punktus,
mīnusiņi 0 punktus kas nozīmē, ka patīkošie mūsu balsošanas rezultātā ieguva
attiecībā pret pārējiem kandidātiem 2 punktus vairāk (nevis 1 ja nebūtu
svītrojuši pārējos). Šī stratēģija ļauj papildus (par 1 punktu vairāk)
atbalstīt tos kas mums patīk, taču neļauj papildus ieriebt tiem kas nepatīk.
Pimpja stratēģija
Mums konkrēti kretinē kādi 3 kandidāti no saraksta (par pārējiem pofig).
Tiem trim pieliekam mīnusus, pārējiem plusus. Plusiņi iegūst 2 punktus,
mīnusiņi 0 punktus, kas nozīmē, ka kretinējošie mūsu balsošanas rezultātā
neieguva (zaudēja attiecībā pret pārējiem) 2 punktus (nevis 1 ja nebūtu
plusojuši pārējos). Šī stratēģija ļauj papildus (par 1 punktu vairāk) ieriebt
tiem kas mums nepatīk, taču neļauj papildus atbalstīt tos kuri mums patīk.
Pilnīgi jūtu sevī vēlmi aprakstīt to tautas valodā un darīt tautai zināmu,
ka efektivizēt sevi. Vēlēšanu iecirkņa rezultātu skaitītājas gan droši vien tad
mani ar sūdainu mietu gribētu slānīt.
Taču ja svarīgi kādu izbalsot, tad lielāku efektu panāk to vienu izsvītrojot, bet pārējiem saliekot plusus, nevis tikai izsvītrojot to vienu un pārējiem neko nemainot.
Piemērs A
Partijā ir 5 kandidāti. Viens tiek svītrots (dabū 0 balsi), bet pārējiem nekas netiek darīts (dabū 1 balsi) starpība starp svītroto un pārējiem ir 1 balss.
Piemērs B
Partijā ir 5 kandidāti. Viens tiek svītrots (dabū 0 balsi), bet pārējiem tiek pielikts plusiņš (dabū 2 balsis) starpība starp svītroto un pārējiem ir 2 balsis.
Kā redzams lielāka starpība rodas, ja izmanto B varianta balsošanas metodi.
Protams viņš joprojām tiks Saeimā pat ja būs pats pēdējais pēc balsīm savas partijas ietvaros ja partija dabū visas vietas Saeimā viņš joprojām tur tiek (ja vien partija nav pietikusi vairāk kā 100 kandidātus un tie pārējie neatsakās no būšanas Saeimā).