Ir daži dzīves mirkļi kurus atceroties visu laiku gribas smieties vai vismaz smaidīt. Viens tāds man ir saistībā ar šķūnīti, kurš patiesībā būtu jāraksta kā ‘’šķūnītis’’.

Kad pirms diviem/trīs gadiem pirku dzīvokli tad ejot pie pārdevēja kārtot līgumus bija jāparaksta vesela kaudze ar visādiem papīriem kur pārdevējam man dodot parakstīt kārtējo papīru es prasu par ko šis papīrs, pārdevējs saka, ka tas par pienākošos 2x2m platību pagrabā.

Es to papīru parakstu un īsti nenākot prātā atbilstošam apzīmējuma nosaucu to par šķūnīti (un pats savā prātā baigi priecīgs jo man diezgan patīk kā skan vārds šķūnītis it sevišķi šoreiz kad lietots diezgan nekorektā apzīmējumā), tad nu tālākajā sarunā pārdevējs ar to telpu visu laiku saukā par šķūnīti.

Formalitātes ar pārdevēju beidzas, tas saka, ka aiznesīs papīrus pie notarā un, lai es mēneša laikā aizeju pie notāra . Nu lūk, kad pēc mēneša aizeju pie notāra, tas man dod priekšā atkal papīrus par ko jāparakstas. Tas par to tas par šito un tad saka, ka tas par šķūnīti.

Tai brīdī es biju gandrīz gar zemi un sāku sev ar zobiem kost vaigos, lai nebūtu jāsāk skaļi smieties. Bet nu katrā ziņā to 2x2m platību pagrābā kur nonāk visu draza draza (kas izturējusi cenzūru neielidot musarā) es tagad saucu tikai par šķūnīti.

p.s. Bet tā padomājot pēc notāra, kādēļ šķūnītis, es atradu loģiku. Neilgi pirms došanās pie pārdevēja bija noticis LARPs ‘’Sala’’ kur Kurbads pēc nomiršanas un atdzimstot kaut kādā ieceļotāja tēlā ar smagu amerikāņu akcentu meklēja savu mirušo draugu kurš kaut kādu bagātību + ļergu esot noslēpis šķūnītī. Kurbada māksloti amerikāniskajā akcenta izpildījumā vārda šķūnītis skanējums laikam mani tik ļoti fascinēja, ka diezgan spēcīgi nosēdās zemapziņā un laikam brīdī kad vajadzēja apzīmēt kaut kādu telpas lielumu tas kā pirmais lēca ārā. :)

LARPs ‘’Sala’’ mūžam dzīvos manā šķūnītī. :)