Vispār to figņu dēvē par šķūnīti. Man šķiet šī vārda, termina, etimoloģija ir saistīta ar faktu, ka agrāk bija daudzdzīvokļu mājas un tām blakus bija reālu koka šķūnīšu rindas (šur tur pie vecām daudzstāvenēm joprojām tādi ir), atbilstoši katram dzīvoklim, kur, kā tu pareizi norādīji, nobāzt visādus sūdus. Vēlāk, attīstoties daudzdzīvokļu kultūrai, šādas nelielas telpas, kur kaut ko glabāt un kas būtu saistītas ar attiecīgā nama dzīvokli, sāka veidot pagrabos. Un tā kā funkcionāli tie bunkuri pildīja tieši tādu pašu lomu, tos sāka dēvēt par šķūnīšiem.

Pirmo reizi ar šo vārdu saskāros Zentas Ērgles nemirstīgajā darbā "Mūsu sētas bērni", kas iznāca ap 1956. gadu. Tajā laikā daudzdzīvokļu namu kultūra tieši dzima.