Šo ceturdien biju Alā. Jau izkāpjot no takša pie Alas mani sagaidīja Bondars kurš bija iznācis uzpīpēt un apskāvies ar Seilu kaut ko sirsnīgi pavasarīgas noskaņās, skatoties viens otram acīs, čaloja. Man pirmā reakcija bija - WTF? Bet nu ar akmens-seja izteiksi piegāju, sasveicinājos un pārmijis dažus vārdus devos iekšā Alā, lai abiem foruma balodīšiem netraucētu pavasarīgos virpuļos pīto sarunu.

Well, tālak man bija visnotaļ normāls Alas pasākums. Satiku virkni random parastos Alas dzērājus, satiku Lauru (Alises draudzeni no Auces) kuru pagājušo nedēļ satiku Mākslas akadēmijā un viņa tur atcerējas, ka tā arī nav izmaksajusi man apsolīto alu par vešanu no larpa uz mājām rudenī un sarunājām, ka nākamo ceturdien viņa atnāks uz Alu un izmaksās man apsolīto alu. To viņa godam dotajam vārdam, dzimtenei, Saulei-Pērkonam-Daugavai un Bauskas gaišajam alum arī izdarīja un drīz vien devās tālāk savās gaitās.

Satiku Amandu, 100 gadus neredzētu meiteni ar kuru normāli biju ietusējis Larpā kas bija noticis divus gadus agrāk un visādi citādi Alā pievilka manu sirdi.

Vakars gāja tālāk, alus tika dzerts, ēdiens tika ēsts, Bondars atvadījās no savas mūža mīlas un devās mājas pie neatvairāmās Oksanas.

Seila, kuru Bondars tik nelietīgi bez čaukstoša skūpsta uz lūpām pameta, pieversās daudz cēlākam ilgadējam partnerim – Axelam. Tā nu viņi tur threesomā Seila-Axels-Rūta vairākas stundas ņēmās patiesu emociju viļnos, līdz Axels nolēma, ka nav gana spēcīgs čalis, lai to visu paceltu uz sava 100 kilodžoulu spēcīgā donkrata, tādēļ nodziedājis tautas dziesmu „Kur tu teci gailīti mans” pasauca pāri galdam vārdu „DJ”?

____

Ok, ja iepriekš aprakstītais bija ļoti tuvu patiesībai tomēr gana izspušķoti, tad tagad sākas serious part where everything is true un neesmu neko pieupušķojis. Nav redzama nekāda DJ troļļu sejas un pie Dartha Vadera maskas zvēru, ka tā totāla patiesība. Man ir legit liecinieki if you do not trust me.
____

Iegrimis sarunās ar Madaru, Raini un Kseniju, sadzirdēju pāri galdam Axela balsi kas sauca mani. Man jau bija nelaba nojausma, ka nevajag reaģēt un skatīties uz to pusi, bet tomēr paskatījos uz Axelu ar izteiksmi „kas ir?”.

Axels sagaidījis manu skatienu, pievērsās Seilai un teica „DJ ir tev kas sakāms”. Seila uzmetusi somiņu plecos pasmaidīja, atnāca apkārt galdam, apsēdas man blakus un jautāja ko es viņai esmu gribējis teikt. Es viņai atbildeju, ka man nav nekas sakāms un Axels viņu ir totāli piedirsis, lai tiktu vaļā un atsūtītu pie manis. Seila atbildēja, ka tā jau viņai likās un sāka man kaut ko stāstīt-stāstīt un stāstīt. Es ar plaukstu saķēris savu labo vaigu skatījos pretī sēdošās Raines ēdiena šķīvī kas šajā mirklī likās visnotaļ interesants aplūkošanas objekts. Tā nu es tur labu laiku sēdēju un blenzu šķīvī ar maksimālu skābu ģīmi līdz pamanīju Alas apsargu galda pretējā pusē kas uzdeva man nopietnu jautājumu „vai jums viss ir kārtībā?”. Mana pirmā domā galva bija, ka „vēl tikai apsargs kas piesienas man pietrūkst”, taču īpaši nedomājot sērīgi atbildēju tā kā jutos tajā brīdī „nē, nav man viss kārtībā”.

Nākamie notikumi bija diezgan zibenīgi. Apsargs pamāja blakus sedošajai Seila kustību „get over here”, Seila diezgan ātri piecēlas un piegāja pie apsarga, apsargs uzreiz viņu diezgan ātri izvadīja-izstūma ārā no Alas zāles.

Mēs parējie pie galda saskatījāmies ar sejas izteiksmi „Lol” un ņēmāmies kādu laiku apspriest atgadījumu. Tā nu sprieduši, labu laiku, nolēmām, ka ir laiks doties uzpīpēt. Nonākuši pie trepēm uz izeju, pamanījām kā divi apsargi katrs aiz savas rokas paņēmuši Seilu pūsdami un stenēdami velk viņu augšā pa trepēm.

Nolēmam, ka tomēr nav gana labs mirklis, lai dotos uzpīpēt, devāmies atpakaļ pie galdiem, lai bazarētu tālāk.

Kad bija pagājis vēl kāds laiks devāmies uzpīpēšanas mēģinājumā nr2. Apsargi bija dabūjusi Seilu ārā no Alas un varēja redzēt, kā viņa Peldu ielas tālumā bija aizpeldējusi un atspiedusies pret sienu sarunājas ar kaut kadu random krievu parīti.

Parējais vakars turpinājas as usual, ja neskaita, ka mums bija hot topic par ko parunāt.


Enyway +100 punkti Alas apsardzes dienestam.

Kaut kad 2005. gadā or smth nopirku Elizabetes Kostovas grāmatu "Vēsturnieki" kuru nebija tā arī sanācis izlasīt. Šovakar domāju, ka varētu ko palasīt, sen nav tas darīts, šķirstot plauktu izvilku to, taču palasot otrā pusē par ko ir grāmata ieraudzīju, ka par vampīriem. Mana reakcija bija like "Bitch please, not again" un noliku to atpakaļ plauktā. Tad kad 2005. gada to pirku visticamākais biju saskatījies Underworld or smth like vampīrfilmas un likās, ka tā grāmata varētu būt teh shit, tagad kad pēdējā filma ko esmu redzējis par Vampīriem laikam ir Krēsla, neko tāds vairs neliekas lasāms.

Kāds atceras pirs dažiem gadiem mēdiju un drošības policiju izraisījušo Cibas lietotāja Veidenbauma ierakstu?
Coincidence? I think not!

http://klab.lv/users/veidenbaums/88858.html

Vakar lieliski atpūtos.

Ap 19:00 ierados pie Alas. Tur pie ieejas gaidīja durvju atvēršanu jau bariņš ar folkmetālistu paskata cilvēkiem. Pie vienas no sienām kā suteneris stāvēja atstutējies Čiko kas grauza Lulū picas šķēli. Piegāju pie viņa un kādu pustundu nobazarējam pa random tēmām. Vēlāk uzradās Reinītis un pēc brīža kaut kas pabāza galvu laukā pa Alas durvīm un teica, ka pustundu vēl nekas vaļā nevērsies, tādļe nolēmam ieiet blakus esošajā HHC bārā.

Paņēmām tur aliņu un apsēdāmies pie galdiņa. Lai arī HHC bārs izkatās pēc apšaubāmas vietas, tur skanēja labākā mūzika ever ko esmu dzirdējis bāros. Visādi foršie Hard Rock gabali, pat Nightwish ko vispār nekad neesmu dzirdejis kādā bārā skanam. Mans jaunatklājums playlistei ir šī dziesma.

W.A.S.P. - Wild Child
http://www.youtube.com/watch?v=1Jof-hZhO_0

Lai arī to laikam kaut kur jau biju dzirdējis, nebiju ievērojis cik tā ir awesome un pateicoties Smartfonu dziesmu atpazīšanas aplikācijai tagad tā ir godīgi ievietota manā Youtubes playlistā.

Vēlāk mums tajā bārā pievienojās Silva ar Niču, kā arī randomā uzpeldēja Saurijs ar kaut kādiem saviem draugiem. Izdzēruši vienu aliņu, secinājām, ka ir jau 20:00 un laiks vākties uz Vērmanes dārzu klausīties Skyforger.

Izgājuši laukā no bāra, pa ceļam secinājām, ka Ala joprojām ciet, kau arī bija pagājusi vairāk kā pustunda par kuru bļāva no durvīm un vairāk kā stunda kopš oficiāli jau vajadzeja būt durvīm vaļā.

Tuvojoties Vērmanas dārzam jau pa gabalu varēja dzirdēt kā skan smagais metāls. Tā bija vājprātā forša sajūta, ka tu tā ej pa Rigas centru un tur pa visām malām mauro smagais metāls.

Pie Vērmanes dārza strūklakām satikām Kolliju, Klāvu un Dveshy. Paklausijāmies kādas 10 minūtes mūziku un secinājam, ka šeit netiek pārdots alkohols, tādēļ nolēmām doties to iepirkt uz veikalu Tērbatas ielā.

Nopirkām džinu ar diviem tonikiem un plastamas glāzes. Izgājuši no veikala uz ietves, sastājāmies aplītī, atkorķējām pudeli, apgriezām to pa 180 grādiem, tā ka kakliņš uz leju un burtiski gāzām plastamas glāzes alkoholu. Man šis process vājprātā patika, es neatceros cik sen pēdejo reizi tā darīju. Ničs gan sakautrējās par tik brutālu pļēgurošanu publiskā vietā. Man bija licies, ka drakonistiem tādas lietas ir ikdiena.

Dzerdami glāzes salieto džinu devāmies atpakaļ uz Vermanes dārzu, kur apsēdamies uz betoniem aiz miskastēm. No turiens kā reiz tiko bija aizgājusi policija, tā kā varējam mierīgi pabeigt pļēgurot džinu.

Pēc tam devāmies tuvak skatuvei kur sāka uzstāties vājpratā kruta igauņu smagā metāla grupa. Tā laikam pati pa sevi bija spēcīga grupa, bet kopā ar uzstāšanos brīvā dabā un sadzerto džinu, likas vismaz reizes 10x labāk. Katrā ziņa pēc katras dziesmas beigām bļāvu „Ou fucking yeah”. Kādā brīdī uzradās Grimmijs ar Ņurksi un vēl kaut kādi cilvēki.

Pauzē starp igauņu metālistiem un Skyforger aizgājam vēlreiz uz spotu aiz miskastēm, lai pabeigtu malkot atlikušo džinu. Bija tik forši, ka bazarējot un reizē taistot vaļā jaunu tonika pudeli, nepamanīju, ka tā ir sakratījusies un rezultātā kapitāli sevi un dažus apkārtējos ar to aplēju.

Pabeiguši dzeršanu, devāmies uz tualeti, kur satikām rindā Raini. Pamīzām, tualetē secināju, ka ja es būtu meitene, tad droši vien čurātu miskastē kur met papīrus jo tās malas izskatījas daudz higiēniskākas par tualetes poda vāku.

Atgriezāmies pie skatuves un sagaidījam Skyforger, noklausijušies kādas 2-3 dziesmas, secinājām, ka salīdzinājumā ar igauņiem kas spēlēja iepriekš, tā ir baigā huijņa, tādēļ devāmies uz Alu.

Ala beidzot bija atvērta un tā mani patīkami parsteidza. Man likās, ka jaunā vieta būs downgreids, taču tā tas nebija, tas ir reāls upgreids. Karoče tur izskatijās reāli forši, ka arī vietas ir daudz, daudz vairāk.

Paņēmām aliņus, satiku Beiliju no Cūkkārpas un apsēdamies pie viena no galdiņiem. Pie kura mums Game of Thrones stilā bija jāpārvelk pāri pus Alai gigantiska izmēra krēsli.

Dzeram tur Alu, cilvēku saradās arvien vairāk. Ejot uzpīpēt secinājām, ka Alai ir noplūdusi kanalizācija un, lai tiktu laikā ir jabrien pa sūdūdens peļķi kurai vidū mētajās jēla karbonāde. Karoče bija fun.

Beigās jau biju kapitāli apdzēries un pasākumam noplokot devos mājas izgulēties.

Secinājums. Man totāli gribas vēl pasākumus brīvā dabā. Smagā metāla koncerts Rīgas centra parkā bija baigā ģēla.

Nākošo sestdien plānoju doties uz Latconu. Ceru, ka būs vēl domu biedri kuriem gribās neikdienišķā atmosfērā vienkārši patusēties.

Jautāju mātei ko, lai uzdāvina viņas māsai, māte atbildēja, ka varētu kādu garīgo literatūru (mātes māsa ir diezgan reliģioza). Dāvināt reliģisko literatūru būtu tā kā zem mana goda un pārliecības, tādēļ nopirku "50 Shades of Gray" un jūtos kā izdarījis ļoti labu darbu. Katrā ziņā es nekad neesmu tā priecājies par Ziemassvētku dāvanu kuru kādam dāvinu (un tas ir daudz, jo man vispār dāvanu dāvināšana Ziemassvētkos/vārdadienās/dzimšanas dienās liekās baigā huijņa un nevajadzīgs elements).

Savukārt grāmatu pārdevēja veikalā (kundzīte gados) bija reālā starā, ka es pērku tādu grāmatu un teica vai es zinot, ka ir jau iznākusi otrā grāmata un tūlīt pavasarī būs trešā. :)

Šodien lielu daļu no vakara pavadīju meklējot kur var dabūt mūziklu „Solidarity Song: The Hanns Eisler Story”, taču torrentu tīkli mani pievīla un pat meklējot legalā vietā kā Amazon to netatradu.
IMDB viņai iedots 8.4 reitings (tiesa gan tikai 10 vertētāji bijuši lol)

Taču es esmu riktīgi pavilcies no youtubē atrodamajiem mūzikla fragmentiem. Ievērtējiet, šo video. Tās Orvella „paradīzes” vadoņa un strādnieku seju emocijas ir vienkārši awesome + muzika totāli episka.

http://www.youtube.com/watch?v=8S0I0J_fXLo

Atradu vēl otru fragmentu no filmas kurā aktierspēle rullē par 500% kopā ar episko mūziku un dokumentālo kadru maiņām manai sirdij vienkārši lika drebēt revolucionārā priekā.

http://www.youtube.com/watch?v=kXSymRTugqk



Savukārt trešā dziesma ir ar filmu Solidarity Song: The Hanns Eisler Story nesaistīta, vienkārši uzklikšķināju youtubē uz rekomendētajiem video.

Well, tas ir faking crazy songs vārda crazy literālajā nozīmē. Es to video noskatījos, tad noskatījos vēlreiz 5x pēc kārtas un knapi noturējos, lai vēlreiz 5x pēc kārtas neskatītos, bet gan dotos rakstīt šo postu.
Lol nezināju, ka pātagu var izmantot par mūzikas instrumentu, tas ir tik kruta.

http://www.youtube.com/watch?v=4DgJZADHsyg&feature=relmfu


Enyway, ja kādam ir idejas kur varētu dabūt filmu Solidarity Song: The Hanns Eisler Story, es būtu nenormāli pateicīgs. Tai filmai ir jābut ārprātā krutai.

Viena lieta kas man ļoti patīk, ja ir iekļauta filmas sākumos (parasti pirms filmu studijas logo reklāmas) ir šis [uzgrieziet tikai tumbas tuvu maksimumam, savādāk nebūs vajadzīgais efekts]

http://www.youtube.com/watch?v=FWkJ86JqlPA
Tas man uzreiz rada pareizu filmas sākuma sajūtas noskaņojumu, ka būs anormāli kruta filma :)

Ja ar šo video nepietika (kā man piemēram), tad reku 6 min garš skaņas celiņš dažādas variācijās, tai skaitā Terminatora un Simsonu variācija. :D
http://www.youtube.com/watch?v=Rt6fXa60Y8A

Tas kādēļ man šis logo-video anormāli patīk, ir droši vien dēļ tā, ka pirmā saskarsme ar to man bija dziļā bērnībā skatoties Star Wars. Attiecīgi Star Wars bija anormāli kruta filma (it sevišķi dziļā bērnībā), tas man smadzenēs ierakstīja, ja redzi THX logo, tad filmai jābūt tikpat labai kā Star Wars.

Ja ir THX logo + 20th Century Fox combo, es vienkārši čurāju biksēs un par 80% varu teikt, ka filma man patiks (vismaz pirmās 15 min noteikti).

Vispār jebkuru filmu skatoties ja ieraugu THX vai 20th Century Fox logo vienmēr iedomājos par Star Wars, savukārt ja redzu Universal logo tad iedomājos par Battlestar Galactica, savukārt Warner Brothers redzot domāju par Matrixu. :D

Man ir baigi žēl, ka torrentu brālība savos video THX logo parasti neiekļauj, attiecīgi baigā eksotika ir to ieraudzīt. :(

Kam es esmu aizdevis savu balto lomu spēļu priestera tērpu?

Komplektā vajadzētu būt
- Baltam tabardam ar saulīti centrā
- Baltam kreklam
- Baltām biksēm

+ Es kādam esmu arī aizdevis zaļas armijas aizsargkrāsas zābakus (pirms vairākiem gadiem)?


p.s. Virtuāls bonuss tam kurš man izskaidros kādēļ "baltam kreklam" vārda balts galotne ir am, bet "baltām biksēm" ar ām (satur garo ā)
Kas tā par gramatisko likumsakarību? Kāda ir general rule, pēc kā var identificēt kā jāraksta galotne, ja nevadās pēc pure intuition?

Jau trešo dienu pēc kārtas kārtoju māju un izskatās, ka vēl vismaz trīs dienas kārtošu lol.
Atbrīvoju skapjus no mantām kuru lietderības koeficients nav lielāks par 0.
Respektīvi visu ko neesmu pēdējā gada laikā lietojis nonesu pagrabā vai izsviežu konteinerā. Diezgan daudz crapa savācas.

Savukārt pagrabā ir lietas kuru lietderība ir vēl apšaubāmāka. Piemēram atradu 10+ gadus nelietotu VHS magnetolu ar video kasešu kolekciju. Tagad sēžu un domāju, ko ar to darīt. Iegāzt konteinerā (kā reiz tur iegāzu pārsimt vecu datorspēļu diskus), vai arī uztaisīt oldscool VHS video party kuras laikā skatās kādu 80./90. gadu Holivudas gravēju kuru krievu tulkojumā ierunājis KS Video mucā runātājs + ballītē ir banota youtube, jo muzons tiktu klausīts no audiokasetēm kurās pa taisno no radio sarakstīti Super FM zelta hīti. :D

Kāds gribētu tādu party, vai visu lidināt konteinerā?