|
16. Jun 2008|07:42 |
1. Runa ir par tā sauktās dubultā vairākuma balsošanas sistēmas ieviešanu. Tas nozīmē, ka katrai dalībvalstij būs viena balss un lai pieņemtu lēmumu, būs nepieciešams 55% no dalībvalstu skaita, kas pārstāv 65% no iedzīvotāju skaita.
Līdz ar to, lai pieņemtu lēmumu, 1kārt "par" ir jānobalso 14 dalībvalstīm. ES Lielajām valstīm (Francija, Vācija, UK), lai pieņemtu lēmumu, vēl ir jāpārliecina vismaz 11 mazās un vidējas ES dalībvalstis. Turklāt situācija, kad savā starpā spēj vienoties FR, GER un UK nemaz nav tik bieži gadījusies. + daudzās jomās, lai ieviestu izmaiņas, nepieciešams vienprātīgs balsojums. So, manuprāt, 1) šī sistēma ir skaidrāka par pašreizējo Nicas līgumu, 2) nedod lielajām valstīm papildus priekšrocības uz mazo/vidējo valstu fona.
2. ES Parlamenta līdzdarbība tiek papalšināta uz jomām, kas atrodas ES kompetencē, nevis uz jomām, kas atrodas nacionālo valstu (parlamentu) kompetencē. + tur darbojas deputāti, kas ir LV iedzīvotāju ievēlēti. Tīri subjektīvi, man Eiropas Parlamenta lomas stiprināšana nav šķitusi esam par ārkārtīgi svarīgu prioritāti, bet nu... katrā ziņā nedomāju, ka šī iecere vispār kaut kā ietekmētu Latvijas lomu ES.
3. Savukārt, ja protestē nacionālie parlamenti, tad ES Komisijai savs lēmums ir jāpārskata, tāpat ir jārīkojas gadījumā, ja savāc 1000000 ES pilsoņu parakstu (mazs skaitlis, ja ņem vērā ~ 480 milj. ES pilsoņu kopskaitu). Tevis aprakstītā situācija "dalītās kompetences" gadījumā, eksistē jau šobrīd, tātad nekādas izmaiņas šeit netiek paredzētas. Tāpēc tā arī saucās dalītā kompetence.
4. Katra ES dalībvalsts saglabās savu ārpolitiku un lēmumi šajā jomā tiks arī turpmāk pieņemti vienbalsīgi. Te ir runa par pašas ES institucionālu sakārtošanu, jo pašlaik savs pārstāvis ārpolitikā ir gan ES Komisijai, gan Padomei, gan Parlamentam. Turpmāk būtu viens cilvēks, kas apvienotu šīs funkcijas. Atkal - nedomāju, ka tas kā būtiski ietekmētu LV spēju paust savu viedokli pret Krieviju, ASV, Āfriku...
5. Piemēram, kopēja enerģētikas politika novērstu situāciju, kad Vācija noslēdz bilaterālu vienošanos ar Krieviju par gāzes vada būvi, apejot citas ES dalībvalstis un būtu LV izdevīga. |
|