| Re: :D |
31. Mar 2007|01:21 |
Jap, esmu gan. :P Turklāt labi informēta. :D To, ka LoA ir subjektīvs, pilnībā piekrītu. Es jau nesaku, ka tev darbojas. :P Tač man darbojas. Tiešām daudz piemēru no savas pieredzes varu pastāstit (ja nav attiecīgā brīdī slinkums, kā tagad :D ).
Bērnības traumas (oh, iemīļots temats), fobijas, vienāda reaģēšana uz vienādām situācijām utt ir tādēļ, ka zemapziņa atceras, bet apzināti ne. Var iemācīties dažādas lietas un tās aizmirst, bet zemapziņa atceras (staigāšana, braukšana ar mašīnu piem). Saka, ka ar riteni braukt nevar aizmirst. Neesmu pārbaudījusi, bet pieņemu, ka arī pēc šo divu gadu pārtraukuma uzkāpjot uz riteņa tomēr mācēšu braukt (nav ne svarīgs, ne regulāri atkārtots). Bet nu ir iespējams iemocīt arī bez zubrīšanās (atmiņa pati par sevi jau tā strāda), man šķiet, ka man jau arī ir šis tas izdevies, bet pārliecināta neesmu, vēl jāpaeksperimentē. Vsp šis ir ļoti plašs temats un bez plašākiem paskaidrojumiem tas izklausās... nu jā... tā arī izklausās. :) Varētu vēl šo to paklāstīt, bet tā būtu ilga drukāšana man un ilga lasīšana tev. :)
Heh, un es vēl gulēt neiegāju. Tagad gan jāliekas slīpi...
Arlabunakti (vēlreiz)!
Aija :) |
|