hipopotama pieraksti

Šodien viņa atklāja, ka negaršīgos dārzeņus var arī izbarot mammai, tas sagādāja milzu prieku. Viens gabaliņš mammai, viens bērniņam, tad atkal mammai jautra smiekla pavadījumā. Padomāju - varbūt nemaz nav tik ļoti izsalkusi?
Tad iedevu kivi. Vairs nekādas smiešanās un izklaides, gabaliņi viens pēc otra ātri un lietišķi zuda mazajā mutītē. Es dabūju tikai divus gabaliņus, kad biju sašutusi iesaukusies: "Un mammai!?"
Zina, ko grib.

Dulla galva, grūta nakts. Pa dienu, tā vien šķiet, viņa guļ labāk, bet es vairs nemāku pa dienu gulēt. Redzēsim, kura kuru izmācīs :)
Ā, un kabači viņai garšo. Ļoti. Garšo ēst. Visa mātē :D